Saeima 2016. gada 12. maijā ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus Konkurences likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 15. jūnijā. Veiktie grozījumi Konkurences likumā ietekmēs ikvienu tirgus dalībnieku, kas veic uzņēmējdarbību dažādās nozarēs Latvijā, norāda Andis Kārkliņš, zvērinātu advokātu biroja “BDO Legal” jurists.
Lai atvieglotu prasību sagatavot apvienošanās ziņojumu un tuvinātos starptautiskajai labajai praksei, grozījumi paredz izmaiņas apvienošanās paziņošanas sliekšņa kritērijos, atsakoties no 40% tirgus daļas sliekšņa. Pēc šo grozījumu pieņemšanas apvienošanās dalībniekiem saglabāsies pienākums iesniegt ziņojumu par apvienošanās darījumu, ja to kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro katram. Paredzētie grozījumi nodrošinās Latvijas apvienošanās regulējuma atbilstību OECD rekomendācijām un starptautiski atzītai labai praksei. Savukārt tādu konkurentu apvienošanos gadījumos, kas nepārsniedz paziņošanas slieksni, bet var radīt negatīvas sekas tirgum un kaitējumu patērētājiem, Konkurences padome, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, gada laikā pēc apvienošanās īstenošanas būs tiesīga pieprasīt iesaistītajām pusēm iesniegt ziņojumu.
Vienlaikus uzņēmējiem apvienošanās gadījumā turpmāk būs jāmaksā valsts nodeva par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu. Nodevas apmērs tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, un tās apmērs tiks diferencēts pēc apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma. Par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos Konkurences padome varēs piemērot naudas sodu jaunajam uzņēmumam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem varēja sodīt līdz 1400 eiro par katru dienu līdz pārkāpuma novēršanai.
Konkurences likumā arī būs noteikts naudas sods par informācijas nesniegšanu lietas izskatīšanas laikā, nepilnīgas informācijas nekoriģēšanu noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu. Sods par šādiem pārkāpumiem būs līdz 1% no tirgus dalībnieku vai apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 50 eiro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai apvienības, naudas sods būs no 50 līdz 1400 eiro apmērā. Šādas izmaiņas paredzētas, jo pie iepriekšējā regulējuma tirgus dalībnieki varēja būt tieši ieinteresēti slēpt pierādījumus Konkurences padomei, nesniegt informāciju, sniegt nepatiesu informāciju vai nepakļauties izmeklēšanas darbībām, jo, nesniedzot inkriminējošu informāciju vai nepakļaujoties izmeklēšanas darbībām, var izvairīties no atbildības par materiāliem pārkāpumiem un saņemt ievērojami mazāku sodu par procesuālajiem pārkāpumiem, nekā sniedzot vai pakļaujoties izmeklēšanas darbībām. Ņemot vērā, ka Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 4. punkta “g" apakšpunkts paredz Konkurences padomes Izpilddirekcijas amatpersonām tiesības uz laiku līdz 72 stundām aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus, būves un citus objektus un tajos esošās glabātavas nolūkā nodrošināt pierādījumu saglabāšanu, grozījumi vienlaikus paredz skaidri izdalīt atbildību par šāda aizzīmogojuma bojāšanu.
Visu A. Kārkliņa rakstu lasiet žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2016. gada jūlija numurā.
