Mājokļu pieejamības indekss pērn pieaudzis visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās. Rīgā mājokļu pieejamība pērn bija augstākā Baltijas galvaspilsētu vidū un pakāpeniski uzlabojās visa gada laikā.
Taču aizvien būtiska daļa mājokli meklējošo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mājokli atļauties nevar zemu ienākumu un/vai nepietiekamu uzkrājumu dēļ. Savukārt katrs trešais no tiem, kas mājokli atļauties spēj un vēlas iegādāties, atzīst, ka tā iegādi kavē atbilstoša piedāvājuma trūkums.
Tā secināts jaunākajā Swedbank apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs un Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons
Par dzīvokļu cenu pieaugumu spējāks algu kāpums turpina veicināt mājokļu pieejamību Rīgā
Pērnā gada vidējais Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 155.0. Tas nozīmē, ka „standarta” mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 55% augstāki nekā tas būtu nepieciešams, lai spētu atļauties mājokļa kredītu, tā apkalpošanai nenovirzot vairāk par 30% no ģimenes ienākumiem. MPI pērnā gada laikā pakāpeniski pieaudzis par 10 punktiem, no 150 pirmajā līdz 160 ceturtajā ceturksnī. Pieejamības uzlabojumu aizvadītajā gadā galvenokārt veicināja par mājokļu cenām krietni straujāk augošās algas (attiecīgi 7.3% algu kāpums un 1.6% vidējās dzīvokļu cenas pieaugums). Mājokļu kredītu procentu likmes pērn samazinājušās par 1 bāzes punktu.
„Mājokļu pieejamība Rīgā pakāpeniski uzlabojas jau četrus gadus, taču tas nav redzams iedzīvotāju aktivitātes līmenī dzīvokļu tirgū. Lai gan iedzīvotāju darījumu skaits Rīgas dzīvokļu tirgū gada otrajā pusē nedaudz atguvies, tas joprojām saglabājās samērā zems – vien nedaudz augstāks par 2013.-2014.gadu vidējo darījumu skaitu. Daudzus no mājokļu iegādes attur nepietiekami uzkrājumi. Taču daļai iedzīvotāju šķērslis aizvien ir arī pārāk zemi ienākumi, ne tikai uzkrājumi. Diemžēl šeit zināmu lomu spēlē arī pelēkās ekonomikas faktors. Ja iedzīvotājs piekrīt daļu algas vai tās pielikumu saņemt aploksnē, jārēķinās ar to, ka tas mājokļa kredīta aizņemšanās iespējas neuzlabos.” saka Andrejs Semjonovs.
Tallinā un Viļņā MPI pieaugumu aizvadītā gada laikā sekmējušas attiecīgi par 21 un 25 bāzes punktu zemākas procentu likmes. Viļņā pieejamību papildus sekmējis arī par dzīvokļu cenām straujāks algu kāpums. MPI Tallinā pērn bija vidēji 148.8, bet Viļņā 132.3.
Pērn laika posms, kas “standarta” mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā sasniedza 25.6 mēnešus, kas ir par pusotri mēnesi mazāk nekā 2014.gadā. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājās par trīs nedēļām, un pērn bija trīs gadi. Tallinā tas pieauga par nedēļu, sasniedzot 29.5 mēnešus.
Mājokļa iegāde tuvākajā laikā – aktuāla katram desmitajam
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja* rāda, ka sava mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā plāno katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs. No tiem, kuri jaunu mājokli plāno iegādāties jau šogad, vairāk nekā puse (60%) šobrīd dzīvo sev piederošā īpašumā bez kredītsaistībām, katrs ceturtais (23%) dzīvo īrētā mājoklī, bet 9% - kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem. Zīmīgi, ka to respondentu vidū, kuri apsver sava mājokļa iegādi tālākā nākotnē, lielākā daļa šobrīd mitinās īrētā īpašumā (55%). Biežāk par jauna mājokļa iegādi tuvākā gada vai divu laikā domā rīdzinieki (18%). Citās Latvijas pilsētās šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 11%, laukos – 4%, pierīgā – vien 2%, kas skaidrojams ar to, ka 38% pierīgā dzīvojošo jau šobrīd maksā hipotekāro kredītu par iegādāto īpašumu.
Šķēršļi sava mājokļa iegādei – līdzekļu un piedāvājuma trūkums
”Lai arī mājokļu pieejamība Latvijā ir uzlabojusies, aizvien lielākā daļa no tiem, kuriem šis jautājums ir aktuāls, to nevar atļauties zemo ienākumu un/vai nepietiekamu uzkrājumu dēļ. Lielu atbalstu ģimenēm var sniegt paplašinātas valsts atbalsta programmas, kas palīdz tikt pie sava mājokļa tiem, kuriem ir stabili ienākumi, taču trūkst uzkrājumu, kas nepieciešami pirmās iemaksas veikšanai. Savukārt būtisks potenciāls slēpjas atbilstošu mājokļu piedāvājumā, ko novērtētu tie iedzīvotāji, kuriem ienākumi un uzkrājumi nav šķērslis jauna mājokļa iegādei. Teju katrs ceturtais iedzīvotājs, kam mājokļa iegāde ir aktuāla to var arī atļauties, tomēr trešdaļa no tiem īpašumu neiegādājas, jo neredz atbilstošu piedāvājumu,” uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.
Katrs trešais (31%) aptaujātais norādījis, ka labprāt iegādātos savu mājokli, taču nevar to atļauties. Visbiežāk (39%) iedzīvotāji, kuri apsver jauna mājokļa iegādi dažu tuvāko gadu laikā, lūkojas pēc vēlmēm un iespējām atbilstoša īpašuma sērijveida daudzdzīvokļu namā. Katrs ceturtais (26%) apsver dzīvokļa iegādi jaunajā projektā, un gandrīz tikpat liels aptaujāto skaits (24%) iecerējis iegādāties privātmāju. Interesanti, ka sievietes savā jaunā mājokļa izvēlē ir pieticīgākas, biežāk (49%) norādot, ka plāno iegādāties mājokli sērijveida daudzdzīvokļu mājā, kamēr vīrieši divreiz biežāk (37% vīriešu pret 16% sieviešu) lūkojas pēc dzīvokļa jaunajā projektā.
Pietiekams uzkrāto līdzekļu apjoms pirmajai iemaksai ir galvenais stimuls, kas pozitīvi ietekmē plānus iegādāties jaunu mājokli (šo faktoru norādījuši 38% aptaujāto). Kā otrs svarīgākais faktors, kas veicinātu lēmumu iegādāties mājokli, minēts pieejamākas mājokļa cenas (būtiski 35% aptaujāto) un stabila darba vieta (būtiski 27% aptaujāto). Savukārt 12% iedzīvotāju norādījuši, ka lēmumu iegādāties īpašumu veicinātu zemas procentu likmes. Starp faktoriem, kas kavē lēmumu iegādāties savu mājokli, visbiežāk iedzīvotāji minējuši augstas mājokļu cenas (norādījuši 55% aptaujāto), pirmās iemaksas trūkumu (būtiski 46% aptaujāto), kā arī nepietiekamus ienākumus kredītmaksājumu veikšanai (norādījuši 44% aptaujāto). Tāpat to iedzīvotāju vērtējumā, kuri plāno tuvākajā laikā iegādāties jaunu mājokli, būtisks kavēklis ir piedāvājuma neatbilstība vēlmēm (norādījuši 34% aptaujāto).
* Aptauja veikta 2016.gada februārī, sadarbībā ar “Snapshots”, izvaicājot 700 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.
Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu
Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) „standarta” mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.
