23. mai, 2016

Uz ko vajag attiecināt apgriezto vai reverso PVN?

Pēdējā laikā lielas diskusijas ir izraisījuši Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, kas paredz apgriezto vai reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu attiecināt uz mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem, klēpjdatoriem.

Likuma jaunā norma stājas spēkā šā gada 1. aprīlī, taču vēl joprojām ir daudz neskaidrību par šīs prasības piemērošanas nosacījumiem, tā raksta Gunita Kauliņa, Dr.oec., KPMG vecākā nodokļu menedžere, sertificēta nodokļu konsultante. Autore uzsver, ka reversās kārtības piemērošana ir svarīga gan preču piegādātājiem un tirgotājiem, gan arī pircējiem, jo nodokļa piemērošanā ir iesaistītas abas puses, ja vien tās ir reģistrētas PVN maksātājas.

Finanšu ministrijas un VID atbildīgo amatpersonu sniegtie skaidrojumi liecina, ka PVN reversā kārtība ir piemērojama, arī pārdodot mobilos telefonus, klēpjdatorus vai planšetdatorus mazumtirdzniecības veikalos. Taču, izvērtējot īpašās prasības, kas šādās situācijās jāievēro,  jāatzīst, ka gan pārdevējs, gan pircējs uzņemas zināmus riskus, kas varētu likt izvērtēt, vai minēto preču iegāde mazumtirdzniecības veikalos vispār būtu ieteicama.
Tiek prasīts, lai pārdevējs nodrošinātu šādus apstākļus:

  • tiek identificēts pircējs – jāpārliecinās, ka tas pārstāv reģistrētu PVN maksātāju;
  • tiek izrakstīts PVN rēķins bez PVN, bet ar atsauci “nodokļa apgrieztā maksāšana”;
  • apmaksa tiek veikta tikai bezskaidras naudas norēķinu kārtībā;
  • ja norēķins tiek veikts ar kredītiestādes izdotu maksājumu karti, jāpārliecinās, ka šī karte pieder reģistrētam PVN maksātājam.

Bīstamība šajā situācijā ir tāda, ka pārdevējam faktiski nav iespēju pārbaudīt, vai pircējs tiešām pārstāv kādu PVN maksātāju vai tikai izmanto kādas juridiskās personas datus, lai iegādātos, piemēram, mobilo telefonu savām privātajām vajadzībām, nemaksājot PVN.
Savukārt, ja pārdevējs nevar nodrošināt iepriekš minētos nosacījumus, viņam saskaņā ar VID skaidrojumu būtu jāpiemēro vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība, kur pircējs samaksā par iegādāto preci gan tās cenu, gan PVN. Šādā situācijā savukārt zināmu risku uzņemas pircējs, jo VID nav apliecinājis ne mutiski, ne arī rakstiski metodiskajā materiālā, ka pircējs nezaudēs priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja būs iegādājies kādu no minētajām precēm, nepiemērojot reverso kārtību, kā tas noteikts PVN likumā.

Līdz ar to, ja tomēr PVN maksātāji vēlētos iegādāties mobilos telefonus, klēpjdatorus vai planšetdatorus mazumtirdzniecības veikalos, būtu jānodrošina, ka iepriekš tiek izrakstīts avansa rēķins ar visiem nepieciešamajiem rekvizītiem (bet bez nodokļa), rēķins tiktu apmaksāts ar bankas pārskaitījumu, un tikai tad prece tiktu nodota pircēja īpašumā. Tas, protams, būtiski apgrūtinātu un sarežģītu šo procesu, taču pasargātu no nepareizas nodokļa piemērošanas pārdevēju un nodrošinātu pircējam iespēju aprēķināt PVN, nezaudējot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.
Visu G. Kauliņas rakstu  „Izmaiņas PVN piemērošanā 2016. gadā” var lasīt žurnāla "Bilance" 2016. gada 8. numurā.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?