Swedbank izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 40%, sasniedzot 108 miljonus eiro, un aizvien turpina pieaugt. Tai pašā laikā Swedbank Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītājs Jānis Paiders neslēpj: 50% gadījumu pieprasītais finansējums tiek atteikts. Kā tiek lemts par to, kam piešķirt finansējumu, un kas jādara, lai būtu starp tiem, kam finansēšanā tiek dota zaļā gaisma?
Ar atbildību par uzticēto naudu
Ja jūsu uzņēmumam ir nepieciešama nauda un esat to nolēmis aizņemties, tad parasti jums ir kāda konkrēta vajadzība – ar šīs naudas palīdzību jūs vēlaties īstenot kādu noteiktu risinājumu. Tāpēc Swedbank piedāvā dažādus finansēšanas veidus atkarībā no jūsu vajadzībām. Nemainīgi pieprasītākie ir auto līzings un līzings lauksaimniecības tehnikas iegādei, aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem un biznesa kredītkarte. Taču, kā atzīst Jānis Paiders, paralēli daudzajiem pozitīvajiem sadarbības stāstiem nereti ir gadījumi, kad Swedbank ir spiesta uzņēmumam kreditēšanu atteikt.
Bankas bizness ir finansēšana, un būtu aplami domāt, ka tā kādam atsaka aizdot naudu tikai tāpēc, ka to negrib.
“Mēs atsakām tikai tad, kad no visiem viedokļiem esam rūpīgi izvērtējuši, ka konkrētajā situācijā uzņēmumam aizņemties nav prātīgi un ir ļoti riskanti. Banka pieņem depozītus un atbild par naudu, ko cilvēki tai ir uzticējuši, tāpēc mums jābūt ļoti atbildīgiem, šo naudu izsniedzot,” skaidro Jānis Paiders.
Viņš ir pārliecināts, ka bieži vien finansējuma atteikums, kas pirmajā brīdī izraisa negatīvas emocijas, liek uzņēmējam sakārtot domas un pēc tam, iespējams, arī savu biznesu. Jo 90% atteikumu pamatā ir acīmredzamas nepilnības uzņēmuma darbībā, kuras novērst ir paša uzņēmuma pastāvēšanas un attīstības interesēs.
Finansējums nākotnei atkarīgs no pagātnes
Lai novērtētu uzņēmuma iespējas saņemt finansējumu, banka vairāk skatās nevis uz tā nākotnes plāniem un vīzijām, bet gan uz uzņēmuma pagātni – kā tas ir strādājis un kā tam veicies iepriekš. Kā atzīst bankas eksperts, galvenais rādītājs ir uzņēmuma bilance: “Ja bilance izskatās slikti – naudas šobrīd nav, tā ir paredzēta tikai teorētiskā nākotnē un ir tikai kaut kāds milzīgs biznesa plāns, tad pārliecināt banku piešķirt finansējumu būs grūti."
"Mēs vērtējam sasniegto, mūs interesē, vai pēdējā pārskata gadā un pirms tam uzņēmumam ir bijusi peļņa un kāda bijusi tās dinamika.”
Kā nākamo būtisko kritēriju Jānis Paiders min pašu kapitālu: “Mēs skatāmies, vai pašu kapitāls – iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa un pamatkapitāls – ir pozitīvs un cik liels ir tā īpatsvars kopējā bilancē, jo tieši tas rāda līdzekļu apmēru, ar ko īpašnieks pats riskē savā uzņēmumā. Ejot cauri krīzēm, esam nonākuši pie secinājuma, ka labā prakse ir, ja uzņēmēja paša nauda ir vismaz 20% no prasītā finansējuma."
"Esam sastapušies ar gadījumiem, kad pašu kapitāls ir 2000, bet uzņēmējs grib aizņemties 80 000, un tad, pavisam loģiski, rodas jautājums, vai bankai ir saprātīgi uzņemties šādu risku.”
Arī situācijās, kad uzņēmuma bilancē viss atbilst tam, lai tas saņemtu finansējumu, bieži ir situācijas, kad uzņēmums nespēj piedāvāt nodrošinājumu vai arī nodrošinājuma apmērs nav pietiekošs saistībām. Šī ir sāpīga problēma, jo neļauj uzņēmumiem augt augt un attīstīties. Lai dotu mazajiem uzņēmumiem iespēju aizņemties arī situācijās, kad nodrošinājums ir nepietiekošs vai tā nav vispār, Swedbank ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par garantiju nodrošinājumu, kas ļaus tiem saņemt finansējumu līdz 25 000 eiro.
Vairāk par šo lielu popularitāti iemantojušo pakalpojumu izlasīt un pieteikties tam varat Swedbank mājas lapā. Lai saņemtu EIF atbalstīto finansējumu, aicinām sazināties ar savu kontaktpersonu bankā vai aizpildīt pieteikuma anketu šeit.
Izvērtējiet sava uzņēmuma iespējas saņemt finansējumu pats
Būt maza vai vidēja uzņēmuma īpašniekam nebūt nenozīmē, ka jums jābūt ekspertam arī finanšu jomā. Kopš gada sākuma Swedbank piedāvā jaunu digitālo finansējuma novērtēšanas rīku, lai ikviens uzņēmējs neatkarīgi no viņa profesijas, darbības sfēras un izglītības varētu maksimāli ātri un vienkārši izprast bankas finansējuma piešķiršanas kritērijus. Pirms vērsties pie bankas ar pieteikumu aizdevuma saņemšanai, veltiet 10 minūtes, lai sava uzņēmuma internetbankā izietu “Finansējuma luksoforu” un pats izvērtētu sava uzņēmuma iespējas saņemt finansējumu. Zaļās, dzeltenās un sarkanās krāsas apzīmējumi un skaidrojumi jums uzskatāmi parādīs, vai ceļš uz finansējumu ir vaļā vai arī vēl jāizpilda kādi mājasdarbi – un kas tieši jāuzlabo, lai iecerētais izdotos.
Novērst kļūdas
Akcentējot galvenos iemeslus, kāpēc tiek saņemts kreditēšanas atteikums, Jānis Paiders uzsver, ka tās ir būtiskas pamatproblēmas uzņēmuma darbībā – slikta kredītvēsture un slikti finanšu rādītāji. Viņš min uzņēmumu bieži pieļautu kļūdu: “Reizēm sliktas finanses VID tiek uzrādītas apzināti. Mums priekšā ir bilance, bet uzņēmējs stāsta, ka patiesībā viss ir savādāk, nekā redzams bilancē. Šādam stāstam mēs nevaram noticēt – nevaram ticēt tam, kā nav.” Taču ir cerība, ka pavisam drīz, mainoties likumdošanai, šī kļūda izzudīs valstiskā līmenī – no nākamā gada reinvestētajai peļņai netiks piemērots nodoklis un līdz ar to arī zudīs motivācija ienākumus slēpt."
"Otra nopietna kļūda ir īpašnieka nespēja novērtēt sava uzņēmuma patieso situāciju. Aizņemties naudu tad, kad iet pavisam slikti, nav risinājums – jaunas saistības uzņēmuma dzīvi nevis uzlabos, bet gan padarīs vēl sliktāku."
"Tā vietā pareizāk ir laikus atteikties no biznesa atzara, kas nenes peļņu, bet rada zaudējumus. Eksperts uzsver, ka uzņēmēja spēju kritiski paskatīties uz savu biznesu un rīkoties radikāli banka vērtē pozitīvi: “Piemēram, uzņēmējs iepriekš ir strādājis ar miljona apgrozījumu, bet tagad apgrozījums ir tikai pusmiljons – tātad piedzīvots kritums par 50%. No vienas puses, tas varētu signalizēt par negatīvām tendencēm, bet sarunā ar uzņēmēju mēs noskaidrojam, ka ir nogriezts zaudējumus nesošais biznesa atzars, turklāt peļņa palikusi nemainīga vai pat pieaugusi.”
Svarīgi ir arī biznesa attīstībā nenokavēt stadiju, kad jau ir pāraugts apjoms, kad jūs visu varat izdarīt pats. Pienāk brīdis, kad ir nepieciešams piesaistīt dažādu jomu profesionāļus, toskait ekspertu, kas atbild par jūsu uzņēmuma finansēm.
Ar skaidru prātu pret gaisa pilīm
Visiem ir zināms, ka labas idejas nozīme nav pārvērtējama – slaveni biznesa guru to dēvē gan par biznesa asinsriti, gan uzņēmēja lielāko aktīvu. Tomēr ne visi jūsu plāni no malas izskatās tikpat perspektīvi un atbalstāmi, kā tas šķiet jums pašam.
Jānis Paiders min piemērus, kad bankas finansējumu saņemt būs grūti: “Piemēram, uzņēmējs ir bijis labs zobārsts vai frizieris, bet tagad, redzot, ka nekustāmā īpašuma cenas aug, viņš izdomā pievērsties būvniecībai vai tirgoties ar nekustamo īpašumu.
Mēs uz to skatāmies ļoti piesardzīgi, jo tā ir nopietna profesionāla darbība, kas nav realizējama tā vienkārši, pa jokam.” Viņš uzsver, ka svarīgākā lielās krīzes mācība ir pieturēšanās pie principa: turpināt darīt to, ko jūs patiesi protat un kas jums padodas, bet neskriet pakaļ tābrīža modes lietām. Citādi var pazaudēt ne tikai jauno biznesa atzaru, bet arī nogremdēt visu uzņēmumu.
Bankas skatījumā uzmanīgam ir jābūt, arī paplašinot esošā biznesa apjomus. Jānis Paiders iesaka izsvērt, vai jūsu uzņēmuma peļņa spēj apkalpot jaunos apjomus un vai esošais menedžmenta sastāvs ļauj ievērojami paplašināt biznesu: “Šī ir potenciāla problēma mazajiem un vidējiem celtniecības uzņēmumiem, kad tie no pusmiljona apgrozījuma pēkšņi grib pārlēkt uz ievērojami lielāku kapacitāti – piemēram, noslēdzot 6 miljonu vērtu līgumu. Tas uzņēmumam var radīt ļoti lielas problēmas, jo dabūt līgumu vēl nenozīmē, ka šādas saistības un biznesa pieaugumu ir iespējams fiziski realizēt pusgada vai pat gada laikā. Tas ir kārdinājums, kas lielākoties nav samērots ar spējām. Tās ir gaisa pilis.”
Mājasdarbs pirms finansējuma saņemšanas
Ja arī jūsu kredīta pieprasījums tiek atteikts, banka jums vienmēr dos ieteikumus, ko mainīt vai uzlabot jūsu darbībā. Jānis Paiders stāsta: “Lielākais izaicinājums, pie kā mēs strādājam, ir – kā pārliecināt klientu un izstāstīt viņam mājasdarbu, kuru izpildījis viņš var atgriezties un finansējumu saņemt.”
Pirms prasīt bankai aizdevumu, vispirms ir vērts apsēsties un pašam apkopot vēlmes un iespējas, kā arī aprunāties ar uzņēmuma grāmatvedi.
Ja jums joprojām nav skaidrības par iespējām saņemt finansējumu un nezināt, kā pareizāk rīkoties, lai jūsu bizness turpinātu attīstīties, Jānis Paiders aicina izmantot Swedbank profesionāļu ieteikumus. Jūsu rīcībā ir ne tikai dažādi ērti rīki internetbankā, kur varat apzināt uzņēmuma iespējas un piemērotākos piedāvājums – piemēram, jau minētais “Finansējuma luksofors” –, bet arī konsultāciju centra uzņēmumu līnija. Bankas speciālisti jums vienmēr sniegs profesionālu atbildi un ieteiks labākos risinājumus.
Finansējuma piešķiršanu uzņēmumam zināmā mērā var salīdzināt ar automašīnas tehnisko apskati. Jānis Paiders skaidro: “Saprātīgi domājot, mēs taču saprotam, ka auto apskates mērķis ir nevis to vienkārši iziet, bet braukt droši un kādā brīdī nepalikt uz ielas. Tāpat arī ir ar kreditēšanu – mēs noteikti neesam ieinteresēti, lai jūs kādubrīd nespētu pildīt saistības un jūsu bizness, tēlaini izsakoties, iebrauktu grāvī.”
Vairāk par uzņēmumu finansēšanas iespējām atbilstoši saviem mērķiem varat uzzināt interaktīvā rīkā Swedbank mājaslapā.
Swedbank gatava finansēt
Swedbank rādītāji liecina, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms aktīvi pieaug – šā gada pirmajā ceturksnī Swedbank jaunā finansējuma kopapjoms sasniedza 183 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu vairāk nekā attiecīgā periodā pērn. Uzņēmumiem piešķirti vairāk nekā 108 miljoni eiro.Vislielākā aktivitāte pirmajā ceturksnī bija vērojama ražošanas, tirdzniecības un nekustamā īpašuma nozarēs.
Kreditēšanu ietekmē arī eksporta attīstība, un tendences rāda, ka klientiem aktuāla ir arī apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kuras pieprasījums pēdējā laikā arvien pieaug.
“Latvijas tautsaimniecība turpina izaugsmi, un līdz ar to palielinās arī iedzīvotāju un uzņēmumu gatavība ieguldīt nākotnē – gan mājokļa iegādē un uzlabošanā, gan biznesa attīstībā. Kreditēšanas pieauguma temps liecina gan par kvalitatīva pieprasījuma pieaugumu, gan bankas gatavību to apmierināt, turklāt Swedbank kapitāla apjoms ļauj apmierināt arī ievērojami lielāku pieprasījumu pēc finansējuma.
"Lai gan ēnu ekonomika saglabājas kā būtiskākais šķērslis vēl straujākai kreditēšanas un ekonomikas izaugsmei, arī šajā jomā vērojama pakāpeniska uzlabošanās."
"To apliecina arī šā gada sākumā ieviestais kredītspējas pašizvērtēšanas rīks uzņēmumiem, kas jau pāris mēnešos palīdzējis 6% Latvijas uzņēmumu pieteikumos uzlabot savu kredītspējas datu kvalitāti,” saka Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā.
