Raksta attēls

9 faktori, kas var ietekmēt Latviju 2019. gadā

Esam jau pieraduši, ka pārmaiņas ir nemitīgas un klātesošas daudzos procesos. Kādiem jautājumiem ir vērts pievērst īpašu uzmanību šogad un vai tiem varētu būt kāda ietekme uz uzņēmējdarbību? Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers iezīmē deviņus faktorus, kuri varētu ietekmēt Latviju – gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, kā globāli, tā reģionāli.

1. Prezidenta vēlēšanas Latvijā

Lai arī oficiālas nominācijas vēl nav, šobrīd tiek runāts, ka pašreizējais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis uz šo amatu atkārtoti varētu arī nekandidēt, jo trūkst koalīcijas partneru atbalsta. Līdz ar to rodas jautājums – kurš būs jaunais Valsts prezidents? Publiskajā telpā ir izskanējusi Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūra, un vairākas politiskās partijas ir paudušas, ka gaidāmajās prezidenta vēlēšanās balsos par viņu. Taču vēl var tikt piedāvāts arī kāds līdz šim neminēta kandidāta vārds. Neatkarīgi no rezultāta ir ļoti svarīgi, lai nākamais prezidents domātu par valsts ekonomikas attīstības jautājumiem un nākotnes vīziju.

2. Eiropas Savienības fondi no 2021. līdz 2027. gadam – kur ieguldīt?

Līdz šim Latvija pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus pārsvarā ieguldījusi apkārtējās vides uzlabošanā (piemēram, veloceliņu izbūvē, apgaismojuma modernizēšanā u. tml.) un kultūras centru attīstībā dažādās Latvijas pilsētās. Ar ES fondu atbalstu veiktas arī citas svarīgas lietas – uzlabota ūdens kvalitāte, siltinātas dzīvojamās mājas. Kopš dienas, kad Latvija iestājās ES, tā no ES fondiem ir iztērējusi aptuveni 7 miljardus eiro. 2019. gadā, iespējams, gan Latvijā, gan ES tiks pieņemts lēmums par fondu apjomu un to izlietojumu konkrētās jomās. Diemžēl Latvijā pietrūkst vīzijas, kā ES fondu līdzekļus tērēt reālas ekonomiskās atdeves veicināšanai.

Svarīgi, lai ES fondi veicinātu valsts konkurētspēju ilgtermiņā, ne tikai īstermiņā. Lemjot, kur naudu investēt, jāizvērtē arī reģionālā attīstība un depopulācija.

Turpmāko gadu laikā ir jāmeklē jaunas jomas, kurās ieguldīt ES fondu finansējumu, kura apjoms nākamajiem 7 gadiem varētu būt aptuveni 4 miljardi eiro. Ir svarīgi to novirzīt valsts konkurētspējas veicināšanai.

3. Latvijas reģioni – kā tos attīstīt?

Rīgas pilsētā un tās apkārtnē iedzīvotāju skaita pieaugums ir salīdzinoši stabils – vērojams pat tā neliels pieaugums. Tikmēr citviet Latvijā pēdējos gados diemžēl vērojam iedzīvotāju skaita krasu lejupslīdi. Tā kā izredzes atrast darbu mazapdzīvotās vietās ir ļoti zemas, tur pārsvarā dzīvo tikai pensijas vecuma cilvēki, jo gados jaunie devušies uz galvaspilsētu vai ārzemēm.

Valdības un pašvaldības pienākums būtu risināt šo jautājumu. Kā viens no risinājumiem varētu būt mērķtiecīgs un uz ilgtspēju vērsts ES fondu līdzekļu izlietojums pašvaldībās. Pamācošs piemērs ES fondu efektīvai izmantošanai ir Īrija – tieši pārdomāti un jēgpilni lēmumi, kā piešķirtos līdzekļus veiksmīgi izlietot valsts labklājībai, nodrošinājuši tās veiksmīgu ekonomisko izaugsmi, ļaujot Īrijai nokļūt Eiropas bagātāko valstu topā.

4. Demogrāfiskie rādītāji Latvijā

Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 1990. gada līdz ir samazinājies aptuveni par 70 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka no tā laika Latviju ir pametuši aptuveni 74 cilvēki dienā.

Arī 2019. gadā demogrāfiskie dati uzrāda līdzīgu tendenci – Latvijā ir daudz vairāk vecāka gadagājuma cilvēku un daudz mazāk jauniešu. Šāda proporcija nav iepriecinoša, un šī problēma noteikti būtu jārisina valdības līmenī. 1990. gadā Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 5,5 strādājošie, šobrīd – vairs tikai 3, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā uz vienu iedzīvotāju būs tikai 2,7 strādājošie.

5. Politiskās vēlēšanas Igaunijā un Lietuvā

Igaunijā īpašu sabiedrības uzmanību izpelnījusies salīdzinoši jauna politiskā partija “Eesti 200”, kuru dibinājuši vairāki augstskolu pasniedzēji. Laiks rādīs, vai šis politiskais spēks ar labām teorētiskām zināšanām, bet bez iepriekšējas politiskās pieredzes spēs savas idejas īstenot arī dzīvē. Martā Igaunijā kļuva zināmi parlamenta vēlēšanu rezultāti. Viens no Igaunijas politisko partiju šībrīža izaicinājumiem ir jaunās valdības veidošanas sarunas – šis process varētu būt tikpat ilgs un sarežģīts kā Latvijā.

Savukārt Lietuvā 12. maijā ir gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanas. Kā liecina iedzīvotāju jaunāko aptauju rezultāti, patlaban favorīts šī amata kandidātu vidū ir ekonomists un pasniedzējs Gitāns Nausēda. Lietuvas attīstības vīziju prezidenta kandidāts saista ar apstrādes rūpniecības attīstīšanu, kā arī transporta tīkla uzlabošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtāku dzīvi.

6. Brexit

Situācija ap Lielbritānijas izstāšanos no ES joprojām ir ļoti neskaidra. Tāpat aizvien aktuāls ir jautājums, kādas sekas šī izstāšanās atstās uz ES un Latvijas uzņēmējdarbības jomām, piemēram, kokrūpniecību. Jārēķinās, ka Brexit ietekmēs gan Latvijas preču importu uz Lielbritāniju, gan eksportu no tās.

Atkārtots referendums šobrīd ir praktiski neiespējams. Cilvēki nevar tā vienkārši nobalsot “pareizi”. Referenduma rezultāts ir tāds, kāds tas ir, un nav apstrīdams.

7. ASV pret... visiem

ASV prezidenta Donalda Trampa pirmais gads Baltajā namā jau ticis aprakstīs vairākās jaunizdotās grāmatās. Viens no Trampa uzskatiem, kas ieguvis vislielāko ievērību, ir viņa negatīvā attieksme pret brīvo tirdzniecību. Tirdzniecības kari un konflikti, kurus mēs pašlaik piedzīvojam, piemēram, ar Ķīnu, Eiropu un Koreju, ar lielu varbūtību turpināsies arī nākotnē.

Trampa darba stils norāda uz viņa vēlmi atgriezties pie protekcionisma un izolacionisma, ko ASV piekopa no valsts dibināšanas 18. gadsimtā līdz Otrā pasaules kara sākumam. Tolaik ASV ārpolitika paredzēja neiejaukties un neveidot partnerattiecības ar citām valstīm, un pašlaik vērojama atgriešanās pie šīm tradīcijām. Tas var ietekmēt gan likumdošanu, gan tirdzniecības kārtību ASV. Piemēram, Tramps ir draudējis, ka ASV varētu izstāties no Pasaules Tirdzniecības organizācijas un NATO.

8. Demokrātijas lejupslīde

Demokrātijas kvalitāte daudzās valstīs – piemēram, Lielbritānijā, Polijā, Ungārijā, arī ASV – piedzīvo lejupslīdi. Institūcijas kļūst vājākas. Sarūk arī to pasaules valstu skaits, kuras ir demokrātiskas. Un, jo vairāk mazināsies šādu valstu skaits un demokrātijas kvalitāte kopumā, jo vairāk tas ietekmēs arī uzņēmējdarbības vidi: valstis būs mazāk atvērtas tirdzniecībai, tiks ieviests mazāk inovāciju, jo uzņēmēji baidīsies, ka autoritārā valstī viņu idejām varētu tikt likti šķēršļi.

Nevajadzētu domāt, ka demokrātija, kādu mēs to pazīstam šodien, būs tāda pati arī turpmāk, piemēram, pēc 15 vai 20 gadiem. Demokrātija šobrīd piedzīvo pusmūža krīzi, un laiks rādīs, kādas pārmaiņas tā nesīs.

9. Līdera maiņa Eiropas Savienībā

No 23. līdz 26. maijam Eiropā notiks nozīmīgākā un lielākā līderu maiņa visā ES vēsturē – gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Kopš 1979. gadā notikušajām pirmajām EP vēlēšanām tajās vienmēr ir uzvarējusi vai nu Sociāldemokrātiskā partija, vai tās bloks, vai arī Eiropas Tautas partija, kas ir lielākais centriski labējais bloks. Vēsture rāda, ka pie varas bijis gan viens, gan otrs politiskais spēks, taču tie vienmēr sadarbojušies. Ideoloģiskās atšķirības – kreisie vai labējie – Eiropā īsti nav nozīmīgas.

Daudz nozīmīgāks ir jautājums, kuri ir par vai pret vienotu Eiropu, par vai pret integrāciju. Abas pieminētās grupas – gan Sociāldemokrātiskā partija, gan Eiropas Tautas partija – ir par.

EP veiktajā Eirobarometra pētījumā tika uzdots jautājums, vai valsts dalība ES ir nesusi ieguvumus. Latvijā 52 % respondentu šim apgalvojumam piekrīt un uzskata, ka Latvijas dalība ES ir laba un vērtīga lieta. Turpretim Itālijā tā domā tikai 39 % iedzīvotāju. Zemais rādītājs saistīts ar strīdu starp Eiropas Komisiju (EK) un Itāliju budžeta deficīta jautājumos. Tas norāda uz risku, ka, iespējams, pat pirms Brexit līguma no ES var izstāties vēl kāda valsts. Šobrīd gan tas ir maz ticams, taču dati liecina par lielu neapmierinātību.

Šogad iespējama arī varas maiņa dažādās Eiropas institūcijās, kas norāda, ka gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas šī gada maijā būs ļoti interesantas. Daudzu valstu iedzīvotāji vēlas redzēt jaunus politiķus, un tas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus un attiecīgi arī jaunā EK prezidenta izvēli. Šobrīd pastāv ap 35 % varbūtības, ka jaunais EK prezidents būs eiroskeptiski noskaņots. EP vēlēšanu rezultāti ietekmēs arī Eiropas Centrālās bankas prezidenta izvēli.