Kopā ar kolēģiem katru dienu mēs pavadām apmēram astoņas stundas. Tas ir diezgan ilgs laiks, un ir svarīgi, lai mēs ikdienā justos labi. Ja ir laba pašsajūta, mēs varam produktīvāk strādāt un sasniegt labākus darba rezultātus. Tādēļ uzņēmējiem ir jāzina, kā emocionālā veselība ietekmē cilvēka darba spējas un attiecības ar kolēģiem.
Ko nozīmē būt veselam?
Agrāk laba veselība tika definēta kā slimību neesamība, savukārt tagad, pēc Pasaules Veselības organizācijas atzinuma, veselība ir fiziska, sociāla un emocionāla labsajūta. Turklāt emocijas agrāk tika uzskatītas par dvēseles kaislībām, bet tagad ir skaidrs, ka emocijas rodas nekur citur, kā cilvēka smadzenēs. Šī iemesla dēļ mēs varam strādāt ar emocionālo veselību un to ietekmēt.
Ja fizisko veselību var novērtēt pēc simptomiem un redzamām pazīmēm, tad kā saprast, cik emocionāli vesels esat jūs un jūsu kolēģi? Profesore dr. Gunta Ancāne ir izstrādājusi kritērijus, pēc kuriem var vērtēt psihisko veselību:
- Spēja izjust plašu emociju spektru. Psihiski vesels cilvēks spēj uztvert ļoti dažādas emocijas – gan patīkamās, gan arī nepatīkamās.
- Spēja saprast emocijas un rīkoties saskaņā ar tām. Piemēram, ja cilvēkam kāds darbs izraisa riebumu un viņš šo riebumu apzinās, tad viņš var atteikties no šī darba darīšanas.
- Spēja uzticēties savām emocijām.
- Spēja domāt kritiski un analītiski. Tas nozīmē, ka cilvēks spēj izvērtēt savas emocijas un to atbilstību situācijai.
- Spēja nevainot sevi un citus – analizēt situāciju un rīkoties. Cilvēks, vainojot sevi vai kādu savu kolēģi, rīkosies destruktīvi, tādēļ ir jāprot analizēt situāciju – kas izraisīja attiecīgās emocijas un ko darīt tālāk.
Jo vairāk no minētajām spējām jums piemīt, jo emocionāli veselāks un stiprāks esat. Skan neticami, bet stress var uzlabot jūsu veselību!
Labais un sliktais stress
Emocionāli vesels cilvēks nevis izvairās no stresa, bet iemācās tikt ar to galā. Ja stress ir pietiekamā daudzumā (t.s. “labais” stress jeb eistress), tas palīdz mums attīstīties un sasniegt jaunas virsotnes gan privātajā dzīvē, gan biznesā.
Tomēr ne vienmēr ar stresa situācijām vai emocijām, kuras izjūtam darbā, mēs tiekam galā – to kļūst par daudz vai tās kļūst pārāk intensīvas.
Tādos brīžos bieži cilvēks nonāk emocionālā distresā (“sliktais” stress). Tā pārvarēšanā iesaistās mūsu iekšējie un ārējie resursi. Iekšējie resursi, kas mums palīdz uzveikt stresu, ir, piemēram, emocionālā inteliģence, intelekts, kā arī prasmes, kuras esam ieguvuši no iepriekšējās pieredzes. Ārējie resursi var būt ģimene, draugi un arī kolēģi. Ja jūsu kolēģiem nav šādu resursu cīņai ar “slikto” stresu, viņi var sākt slimot – gan emocionāli, gan fiziski. Ņemiet vērā – ja emocijas neizpauž, tad ķermenis to darīs pats jūsu vietā. Turklāt organisms ir pietiekami attīstīts, lai pats izstrādātu sistēmu un mums nenāktos saskarties ar emocijām, kas mūs sāpina. To palīdz darīt emocionālie aizsargmehānismi.
Kā emocionālie aizsargmehānismi var ietekmēt jūsu kolēģu uzvedību?
Kolēģa neapzināta uzvedība var norādīt uz nepatīkamām emocijām darbā un/vai mājās. Šāda pazīme var būt, piemēram, kolēģa fantazēšana jeb “aizpeldēšana” sapulcē. Tā var notikt ne tikai tādēļ, ka kolēģim sapulces tēma nešķiet svarīga vai saistoša, bet tādēļ, ka sapulce aktualizē jaunu stresu vai vainas sajūtu par neizdevušos projektu. Arī pastāvīga, netīša kavēšana var norādīt, ka cilvēkam, pašam to neapzinoties, negribas doties uz darbu vai attiecīgo sanāksmi, vai cilvēks nevēlas pildīt uzdevumu, kura termiņus neizdodas ievērot. Ja jūsu kolēģis sāk bieži slimot no brīža, kad ir saņēmis jaunus pienākumus vai amatu, ir vērts aizdomāties par izjūtām, ko viņš gūst jaunajā amatā.
Tāpat kolēģis var aizmirst par daudzām svarīgām lietām ne tikai tādēļ, ka ir aizmāršīgs, bet tādēļ, ka prāts cenšas izstumt no atmiņas lietas, kas izraisa nepatīkamas sajūtas. Piemēram, ja kāds gaida iespējami nepatīkamu zvanu, viņš var “netīšām” aizmirst telefonu. Ja telefona nav, tad nav arī zvana, ko gaidīt.
Lai pasargātos no nepatīkamām emocijām, cilvēki mēdz idealizēt vai devalvēt kolēģus vai situācijas.
Piemēram, ja kāds ir saņēmis paaugstinājumu, kādam citam kolēģim tas var izraisīt dusmas vai aizvainojumu. Taču, ja šis cēlonis sevī netiek atpazīts un par to netiek runāts, tad kolēģī, kas ir saņēmis šo paaugstinājumu, var tikt saskatīts milzum daudz sliktu īpašību. Izvairīties no cilvēku idealizācijas vai devalvācijas palīdz pašcieņa un cieņa pret citiem.
Kolēģi darbavietā var uzvesties neatbilstoši situācijai arī tādēļ, ka viņus patiesībā uztrauc pavisam citi jautājumi, un arī tā ir cilvēka prāta spēle un veids, kā sevi pasargāt. Kolēģi mēdz pārnest savas nepatīkamās emocijas uz citu tādēļ, ka nespēj izteikt savas sajūtas īstajam jūtu ierosinātājam. Piemēram, uzkliegt uz bērnu mājās vai padoto ir daudz vieglāk nekā izteikt savu neapmierinātību priekšniekam. Viens no sabiedrībai pieņemamiem veidiem, kā var izpaust emocijas, ir sublimācija. Piemēram, cilvēks savas dusmas var izlādēt sporta zālē. Sublimācija var būt jebkura produktīva darbība, kas nenodara pāri nevienam citam. Arī darbaholisms ļauj cilvēkiem izlādēties, tomēr jāatceras, ka tam arī ir kāds emocionāls cēlonis. Ja cilvēks nevar tieši risināt to, kas viņu patiesi satrauc, viņš sāk nodarboties ar citām lietām.
Tādā veidā kolēģu uzvedība var neatbilst šķietami objektīviem apstākļiem – šādos gadījumos ir vērts ar kolēģiem aprunāties un uzzināt, kas vēl bez darba jautājumiem notiek viņu dzīvē.
Lai ar ko no iepriekš minētā jums nāktos saskarties, atcerieties, ka emocijas un to aizsargmehānismi ir pilnīgi normāli! Tomēr, lai nepatīkamas situācijas neatkārtotos, ir jāmācās strādāt ar savu pašsajūtu. Viens no pirmajiem soļiem ir saprast savas un citu emocijas.
Raksts ir sagatavots, izmantojot 7. jūlija biznesa kontaktu rītā izskanējušo informāciju, kuru sniedza dr. Artūrs Miksons, RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras asistenta p.i.
