Raksta attēls

Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā

Starp uzņēmējiem ir visai ierasts uzskats, ka finanšu sankcijas ir jāievēro bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Tomēr no šā gada 12. jūlija ir stājušies spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas precizē, ka katram iedzīvotājam un uzņēmumam ir jāievēro starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteiktās sankcijas. Skaidrojam, ko jaunie likuma grozījumi nozīmēs tieši uzņēmējiem.

Vai jaunums?

Ikvienai fiziskai un juridiskai personai Latvijas Republikā pienākums ievērot sankcijas ir jau kopš 2007. gada, kad stājās spēkā likums “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā”. Ar jaunākajiem likuma grozījumiem šis pienākums ir precizēts. Arī attiecīgās ES regulas jau iepriekš noteica uzņēmēju atbildību un aizliedza sadarboties ar personām, kas iekļautas starptautisko sankciju sarakstos. Atcerēsimies 2014. gadu, kad pēc notikumiem Krimā, ES vērsa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, sarakstos iekļaujot vairākas Krievijas amatpersonas un uzņēmumus. Šim solim sekoja arī Krievijas atbildes gājiens, un mūsu uzņēmēji gan nevarēja sadarboties ar ES sankciju sarakstā iekļautām personām, gan tas ietekmēja eksporta iespējas uz Krieviju. Līdz ar to daudzi Latvijas uzņēmumi tiešā vai netiešā veidā ir izjutuši sankciju ietekmi.

Kas īsti ir sankcijas?

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi vai aizliegumi.

Sankcijas nosaka starptautiskas organizācijas (piem., Eiropas Savienības Padome, ANO Drošības padome) vai valsts attiecībā pret valsti, pamatā pret juridiskām vai fiziskām personām.

Sankcijas pēc būtības ir ārpolitisks rīks, ar kuru ir iespējams novērst konkrētas situācijas pasliktināšanos, piemēram, militāra konflikta gadījumā atjaunot valstī mieru, drošību un tiesiskumu. Tās tiek noteiktas arī pret noteiktu pakalpojumu grupām, piemēram, kas saistīti ar bruņojumu vai interneta un telefonsakaru uzraudzīšanas aprīkojumu un programmatūru u.c. Latvijas tiesību akti nosaka piecus sankciju veidus ­­– finanšu, civiltiesiskās, ieceļošanas, stratēģiskās nozīmes preču un citu preču aprites, kā arī tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi. 

Paplašināts atbildīgo iestāžu loks

Visiem Latvijas uzņēmumiem, kā līdz šim, ir jāievēro sankciju režīmi. Praksē tas nozīmē, ka uzņēmums nedrīkst ne pirkt, ne veikt pakalpojumu vai preču piegādes no sankciju sarakstos esošām personām. Tāpat jāievēro preču un pakalpojumu importa un eksporta aizliegums uz vai no noteiktām teritorijām, piemēram, Ziemeļkorejas, Irānas u.c. Savukārt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālosankciju likuma grozījumi attiecībā uz stingrākām prasībām sankciju risku izvērtēšanā un iekšējās kontroles sistēmas izveidē attieksies uz noteiktas darbības jomas uzņēmumiem, kas uzskaitīti likumā.

Likuma grozījumi paredz, ka atbildīgā iestāde par finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par tās uzraudzībā esošajām personām būs arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Vai sankciju riska novērtējums un iekšējās kontroles sistēma jāizstrādā visiem uzņēmumiem?

Likuma grozījumi nosaka, ka sankcijas jāievēro pilnīgi visiem uzņēmumiem, taču sankciju risku novērtējums, uz ko tālāk jābalsta iekšējo risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, būs jāizstrādā noteiktu profesionālo darbību jomu speciālistiem un atsevišķu nozaru uzņēmumiem līdz 2019. gada 1. maijam. Kā skaidro VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldē, tad tas attieksies, piemēram, uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, personām, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu u.c., kas noteikti likuma 13.panta 4.2daļā.  Plānots, ka VID līdz 2018. gada beigām izstrādās vadlīnijas, kas palīdzēs izprast sankciju režīma būtību un palīdzēs ievērot normatīvo regulējumu.

VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldē skaidro, ka tas nozīmē, ka VID uzraudzībā esošām personām atbilstoši savam darbības veidam, jāveic un jādokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošajām personām ir jāizstrādā starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, tostarp dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Kā organizēt risku vadību uzņēmumā?

Katram uzņēmumam atbilstoši savam darbības veidam ir jānovērtē iespējamie riski, domājot arī par starptautiski noteiktu sankciju režīmu ievērošanu. Tieši šī iemesla dēļ, lai bankas spētu izpildīt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības, saviem klientiem mēdz uzdot papildu jautājumus par darījumiem, kā arī lūdz iesniegt darījumu pamatojošus dokumentus, lai iegūtu pārliecību, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem un nav saistīti ar iespējamiem sankciju pārkāpumiem. Bankai ir tiesības neizpildīt maksājumu, ja ir pamatotas aizdomas, ka ar to tiktu pārkāptas noteiktās sankcijas.

Uzņēmumam svarīgi apzināties, ka par sankciju pārkāpumu ir paredzēta  kriminālatbildība.

Savukārt, ja likumā noteikto jomu pārstāvjiem nebūs izveidota atbilstoša iekšējās kontroles sistēma līdz 2019. gada 1. maijam, atbildīgās institūcijas varēs piemērot likumā noteiktos administratīvos sodus.

Risku novērtējumā uzņēmumiem aizvien vairāk jāizvērtē un jāievieš starptautiski noteikto sankciju ievērošanai nepieciešamie pasākumi. Tas nozīmē:

  • Jāpārliecinās, vai plānotie un veiktie darījumi un maksājumi nav pretrunā ar šobrīd aktuālo tiesisko regulējumu attiecībā uz Latvijas Republikā vai starptautiski noteiktajām sankcijām
  • Jāveic padziļināta sadarbības partneru un klientu izpēte, uzsākot sadarbību, kā arī darījumu izpēte un kontrole sadarbības gaitā. Šādas pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka klients vai tā īpašnieki nav iekļauti sankciju sarakstos un savā darbībā ievēro starptautiski noteiktās sankcijas.
  • Jānodrošina savlaicīga risku apzināšana un vadība, un kopumā lielāka darījumu caurredzamība.

Noderīgas saites uzņēmumiem

Ārlietu ministrijas mājaslapā sadaļā “Ārpolitika/Sankcijas” atrodama informācija gan par Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma grozījumiem, gan arī vispārīga informācija par sankcijām, tematiskās sadaļas, sankciju saraksti un cita aktuāla informācija, kas regulāri tiek atjaunota. Šajā mājaslapā atrodami arī uzskates materiāli, infografikas un videoieraksti, kas varētu būt noderīgi uzņēmējiem sankciju jautājumos.