15. aug, 2019

Kā dzīvot ilgāk un produktīvāk?

Sapnis par ilgu un veselīgu dzīvi ir mūžsens. Arī līdzekļi, lai to panāktu, ir meklēti gadsimtiem. Mūsdienās jautājuma risināšanu savās rokās ir ņēmuši biohakeri – izglītoti, veiksmīgi un progresīvi cilvēki, kuri lauž stereotipus un savu ķermeni, izmēģinot visneparastākās metodes uz savas ādas.

Ārsts, uzņēmuma “SilvExpo” līdzīpašnieks un pētnieks Uģis Klētnieks ilgdzīvošanas jautājumos ir uzskatāms par ekspertu – viņš ne tikai piedalās pasaules konferencēs un ir informēts par jaunākajām tendencēm šajā jomā, bet arī ar savu uzņēmumu līdzdarbojas starptautiskos projektos un izstrādā produktus dzīves kvalitātes un mūža ilguma palielināšanai. Piedāvājam viņa skatījumu un ieteikumus.

Mazliet nepaēdis un ne pārāk tīrs

Uz tiešu jautājumu, vai mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir cerības nodzīvot vairāk nekā 100 gadus, Uģis Klētnieks atbild: “Latvijas iedzīvotāji ir slinki, viņi tā vien sapņo neko nedarīt, atpūsties kūrortos, iedzert, garšīgi pieēsties un neierobežoti baudīt saldumus – viss pilnīgi pretēji tam, kas būtu jādara, lai varētu ilgi dzīvot.” Par vadošo pasaules zinātnes ģenētikas kompāniju mērķiem Uģis Klētnieks stāsta:

“Tagad kā potenciālais dzīves ilgums, uz ko tiekties, tiek minēti 150 gadi un pat vairāk. Es domāju, ka šobrīd cilvēks reāli varētu būt dzīvespriecīgs un darbspējīgs 110–120 gadus. Un mērķis ir dzīvot ilgi un kvalitatīvi, nevis ilgstoši mocīties ar Alcheimeru.”

Ilgmūžības pētniekus visvairāk interesē piecas vietas pasaulē: Loma Linda (Kalifornijā, ASV), Nikoja (Kostarikā, Āfrikā), Sardīnija (Itālijā), Ikarijas sala (Grieķijā) un Okinavas sala (Japānā). Šajās vietās ir ne tikai proporcionāli daudz simtgadnieku, bet tiem arī nav hronisku slimību un viņi ir gan fiziski, gan sociāli, gan ekonomiski aktīvi – tātad valstij nav ar sirmgalvjiem jāauklējas un viņi izmaksā mazāk. Pētot simtgadnieku dzīvesveidu, zinātnieki secinājuši: visi ilgdzīvotāji visu mūžu ir čakli strādājuši, maz ēduši, bijuši sociāli aktīvi un daudz komunicējuši ar līdzcilvēkiem. Tāpat viņi nav lietojuši mūsdienu modernās lietas, piemēram, kosmētiskos līdzekļus – ar kaitīgām vielām piesātinātas zobu pastas, dezinficējošās ziepes, dezodorantus u. tml. Turklāt visi bijuši diezgan trūcīgi. Izsakot daudzu zinātnisku pētījumu kvintesenci pāris vārdos, Klētnieks apgalvo: ja gribi dzīvot vismaz 120 gadus, ir jābūt mazliet nepaēdušam un ne pārāk tīram.

Uzlauzt bioloģiju

Ja agrāk cilvēci visvairāk iznīcināja bads, slimības un kari, tad tagad no pārēšanās mirst vairāk nekā no bada. Ar epidēmijām esam tikuši galā, un cilvēks ar zinātnes palīdzību var pat labot gēnus. Tanī pašā laikā mūsdienās no pašnāvībām aiziet bojā vairāk cilvēku nekā karos. Uģis Klētnieks secina: “Būtībā mēs dzīvojam, darbojamies, strādājam un ēdam tādā veidā, kādam mūsu ķermenis nav piemērots, kam nav pielāgota mūsu ģenētika. Ne velti mūsdienās daudzi, neskatoties uz to, ka viņiem ir labi resursi – viņi var darīt, ko grib, ēst, ko grib, un tērēt, cik grib, – vienalga nejūtas laimīgi."

"Cilvēkam būtu jāizjūt prieks un gandarījums par to, ko viņš dara. Pretstatā tam ir situācija – cilvēks paēd pusdienas, tad viņam divas stundas nāk miegs, viņš sēž pie sava datora un mokās, kolēģi arī līdzīgi mokās katrs pie sava datora. Mums ir depresijas, slikti garastāvokļi, slimības – vesela kaudze problēmu.”

Jau pirms vairākiem desmitiem gadu uzņēmīgi un izglītoti puiši no Silīcija ielejas Kalifornijā sāka uzdot jautājumus un meklēt risinājumus – vai mēs nevaram kaut ko darīt citādi? Strādāt efektīvāk? Dzīvot kvalitatīvāk un ilgāk? Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pirmo reizi tika minēts vārds “biohacking”, vēlāk tā ir izvērtusies par nopietnu kustību, kas pasaulē gūst aizvien lielāku popularitāti. Arī pie mums, Latvijā. Klētnieks to raksturo šādi: “Tie ir traki puiši, kas, izmantojot zinātni, mēģina izprast sevi, meklē ceļus, kā dzīvot gudrāk, labāk, kvalitatīvāk. Nevar teikt, ka tas, ko viņi pielieto, ir kaut kas jauns – daudz kas ir jau sen zināms, aprakstīts Vēdās un senās Ķīnas medicīnas traktātos, daudz ko ir praktizējuši Austrumu jogi. Jauns biohakingā ir tikai tas, ka viņi mēģina ieviest jaunās tehnoloģijas.”

Pirms domāt, kā nodzīvot ilgāk, jāsaprot, kā dzīvot kvalitatīvāk. Metode ““uzlauzt” ķermeņa bioloģiju”, lai justos maksimāli labi un dzīvotu pilnvērtīgi, nav nedz dārga, nedz sarežģīta, nedz pieejama tikai izredzētajiem.

Uzlabot sevi – ar ko sākt

Šobrīd aktuālas ir divu veidu stratēģijas: 1) aizkavēt novecošanos un 2) padarīt cilvēku par dažiem gadiem jaunāku. Metožu klāstā rīku ir daudz – sākot no visai ekstrēmām un veselībai pat bīstamām medicīniskām manipulācijām, līdz katram pieejamām un saprātīgām dzīvesveida uzlabošanas metodēm. Lai arī Silīcija ielejā arvien populārāki kļūst ekstrēmā biohakinga veidi, Uģis Klētnieks iesaka drošākās un efektīvākās metodes, kas ir dabiskas, pierādītas un neprasa nekādus īpašus ieguldījumus.

1. Kaloriju ierobežošana un pārtrauktā badošanās

Visefektīvākā un vislētākā ilgdzīvošanas stratēģija ir kaloriju ierobežošana, kuras galvenais postulāts ir – ēst mazāk. Šī metode spēj pagarināt dzīvildzi pat par 30%! Analizējot gan dzīvnieku, gan cilvēku pētījumus, tam ir iegūti drošticami pierādījumi. Kā ēst mazāk un nemocīties no bada sajūtas? Klētnieks iesaka: viss atkarīgs no tā, ko ēdīsim. Ja pārtiksim no bulciņām, tad ēst mazāk būs ļoti mokoši, jo ļoti daudz izdalīsies insulīns un būs milzīga bada sajūta. Ja ir pareiza diēta, piemēram, ēdienkartē ir daudz šķiedrvielu, varam ēst divas vai pat vienu reizi dienā.

Šobrīd visā pasaulē ir populāra pārtrauktā badošanās (intermittent fasting), kad pārtraukums starp pēdējo vakara un pirmo nākamā rīta maltīti ir pietiekami liels, lai organisms aktivizētu šūnu autofāgiju – procesu, kurā šūna noārda tai nevajadzīgās un bojātās struktūras, attīrās un sāk produktīvāk strādāt.

Šī procesa laikā mazinās holesterīns, iekaisumi un dažādas slimības, kā arī paaugstinās augšanas hormona daudzums. Sākumā pārtraukums, kurā netiek uzņemta pārtika, var būt 12, pēc tam 14–16 stundas, līdz tiek sasniegts 18 stundu pārtraukums. Ēšana būtu jābeidz ap plkst. 18:00–20:00 vakarā un jāatsāk tikai ap 12:00–16:00 nākamajā dienā.

2. Mikrobi – mūsu draugi jeb veselīga mikrobioma uzturēšana

Baktērijas aizņem aptuveni 2–3% no cilvēka ķermeņa masas (1,5–2,5 kg), un mikrobu šūnu organismā ir ap 1014, kamēr paša cilvēka šūnu ir tikai ap 1013. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka mūsu ķermeņa mikroorganismu kopums, ko saucam par mikrobiomu, vistiešākajā veidā ietekmē mūsu pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Kā apgalvo Uģis Klētnieks: “Mēs esam atkarīgi no tā, ko sasintezē mikroflora. Depresija – to rada mikroflora. Ja ēdam šķiedrvielas, skābus kāpostus, tad pabarojam labās baktērijas, mums sintezējas serotonīns un nav nekādas depresijas. Neēdam rīsus, mannu, auzu vietā izvēlamies auzu klijas, ēdam labos taukus, skābētus un fermentētus produktus, šķiedrvielas – pabarojam mikrobus, un būsim ieguvēji.” Kā unikālāko Latvijas produktu veselībai pētnieks min linsēklas – gan to eļļa, gan sēklas maltā veidā būtu jāuzņem katru dienu.

3. Ēšana – lokāla, sezonāla, ģenētiski piemērota

Diskusiju un pētījumu par dažādām diētām ir daudz. Uģis Klētnieks iesaka šim jautājumam pieiet ļoti individuāli un apšauba, vai visiem viena ideālā diēta eksistē, jo ilgdzīvotāji dažādās pasaules vietās uzturā ir lietojuši atšķirīgus produktus un rezultāts ir bijis vienlīdz labs. Viņš ir pārliecināts: “Tā nav viena konkrēta diēta; atslēga acīmredzot ir sarežģītāka. Iespējams, tas ir lokālais ēdiens, sezonāla pārtika.” Būtiski ir saprast, kādai pārtikai cilvēks ir ģenētiski pielāgots, kā mūsu sencis ir ēdis pirms gadu tūkstošiem. Klētnieks stāsta:

“Mūsu senči vāca saknes un medīja. Briedi viņi nomedīja reizi 2–3 nedēļās. Arī mūsdienās vecākiem cilvēkiem gaļu ēst neiesaka biežāk kā reizi nedēļā, pat vēl retāk. Toreiz ēda skrimšļus, kuņģi ar visu saturu, zarnas ar visu saturu – tur bija daudz mikrobu, kuru vietā tagad speciāli pērkam mikrobiotiķus. Primitīvajās ciltīs, kas joprojām medī un dzīvo pēc šī modeļa, nav hronisku slimību, nav alerģiju.”

Šobrīd lielu popularitāti biohakeru vidū ir ieguvusi keto diēta, kur aptuveni 75% no apēstajām kalorijām ķermenis uzņem ar taukiem. Kā šīs diētas nepilnību pētnieks min šķiedrvielu trūkumu. Bet, lai vai kādu diētu katrs izvēlētos, ir divi lielākie ienaidnieki, kurus lietot noteikti nav ieteicams, – cukurs un rafinētās eļļas jeb transtauki. Šie produkti dabā nav sastopami, un transtaukus mūsu organisms vispār nespēj pārstrādāt.

4. Aukstums vai karstums un rūdīšanās

Pētījumu par aukstuma labvēlīgo ietekmi uz organisma atjaunošanos ir ļoti daudz, un tie ir tiešām pārliecinoši. Piemēram, pēc peldes aukstā ūdenī izdalās aukstuma šoka proteīni, kas labo locītavu defektus un ārstē iekaisumus. Aukstuma ietekmē izdalās ļoti daudz neiromediatoru, un cilvēks pēc tam jūtas labi – iedvesmots, uzmundrināts. Ideja par ķermeņa pakļaušanu aukstuma ietekmei nāk no jogas, ko, neiedziļinoties filozofijā, ļoti iecienījuši biohakeri visā pasaulē. Uģis Klētnieks rūdīties iesaka saprātīgi – vislabāk profesionāļu uzraudzībā, piemēram, apmeklējot Māra Žundas rūdīšanās skolu vai vismaz internetā izlasot viņa ieteikumus.

Ja aukstums neuzrunā, līdzīgi ir pētījumi arī par saunu un pirti – var izmantot arī karstumu.

5. Garīgās aktivitātes un miegs

Tas, ar ko barojam prātu, ir tikpat svarīgs kā tas, ar ko barojam ķermeni, – to atzīst visi pasaules ilgdzīvošanas eksperti. Galvenais dabiskais smadzeņu “uzlaušanas” paņēmiens ir meditācija. Tā neko nemaksā, bet dod milzīgus ieguvumus, kas pierādīti pētījumos: no sāpju mazināšanas un miega kvalitātes uzlabošanas līdz pat iekaisumu remdēšanai un atmiņas uzlabošanai. Vienīgais iemesls, lai tā nekļūtu par ikdienas ieradumu, ir mūsu slinkums...

Svarīgāks par meditāciju smadzenēm ir tikai miegs. Par nepieciešamību regulāri un veselīgi izgulēties vismaz 7–9 stundas jau runāts un rakstīts daudz; atliek vien citēt daudzu biohakeru atziņu: stundu pirms miega nekādas zilās gaismas (datora, telefona, televizora)! Starp citu, daudzi biohakeri ir iecienījuši arī regulāru pasnaušanu dienā.

6. Cilvēks kā visizturīgākais (un sabiedriskākais) dzīvnieks

Biohakeru iecienīti ir dažādi izturības sporta veidi, piemēram, garo distanču skriešana. Uģis Klētnieks atkal atgriežas pie mūsu senčiem: “Cilvēks ir visizturīgākais dzīvnieks – labs skrējējs būs ātrāks nekā zirgs, skrienot 45 km. Mūsu senči medīja, nogurdinot dzīvniekus. Tāpēc arī mūsdienu cilvēkam izturības sporta veidi ir ieteicami.” Kā īpaši labvēlīgu eksperts iesaka skriet basām kājām pa meža takām. Un, lai ko jūs darītu, vislabāk to darīt domubiedru kompānijā. Jo cilvēkam ir vitāli nepieciešama komunikācija – tā ne tikai uzlabo noskaņojumu, bet arī labvēlīgi ietekmē mūža garumu.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?