Raksta attēls

Šķēršļi un iespējas - kā Latvijas uzņēmēji skatās uz ilgtspējas aktivitātēm

Ilgtspēja kā jēdziens arvien vairāk iemanto savu popularitāti uzņēmēju vidū visā pasaulē – primāri ar klimata pārmaiņu mazināšanu, virzoties pretī zaļākai nākotnei. Kādam uzņēmējam tas var nozīmēt mazas, bet būtiskas aktivitātes – piemēram, elektrības patēriņa samazināšanu vai atkritumu šķirošanu. Daļai ilgtspēja var būt pavisam jauns biznesa virziens.

Par šķēršļiem, kas kavē to ieviešanu, kā arī iemesliem, kāpēc uzņēmumiem būtiski pievērst uzmanību ilgtspējai šeit un tagad, stāsta Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

Taču, kas īsti Latvijas uzņēmēju vidū tiek saprasts ar ilgtspēju? Mana pieredze rāda, ka ar šo jēdzienu bieži vien mēs saprotam dažādas dimensijas. Par to liecina arī Swedbank pētījuma dati, kuru veicām šogad vasarā, aptaujājot 600 uzņēmējus, galvenokārt no mazo un vidējo uzņēmumu segmenta. Visbiežākā asociācija Latvijas uzņēmēju vidū jēdzienam “ilgtspēja” ir tieši saistīta ar ekonomikas un uzņēmuma ilglaicīgu attīstību. Lai to realizētu praktiski, jāspēj paredzēt un elastīgi pielāgoties dažādiem attīstības scenārijiem. Otra populārākā asociācija – rūpes par dabu, atjaunojamo un pārstrādājamo dabas resursu izmantošana. Šajā virzienā prasības no politikas veidotājiem, investoriem un sabiedrības turpinās pieaugt. Vēl uzņēmējiem ilgtspēja asociējas ar inovācijām, kas maina klientu paradumus un rada jauna biznesa iespējas. Pārmaiņas ilgtspējas vārdā lielākoties notiek caur inovācijām, visbiežāk radikālām.

Kādi ir galvenie šķēršļi ilgtspējas ieviešanā uzņēmumos?

2020. gads viennozīmīgi ilgi paliks atmiņā daudziem uzņēmējiem, tostarp, arī Latvijā – kā jaunu izaicinājumu un savas uzņēmējdarbības pielāgošanas gads. Pandēmijas radītās sekas uz uzņēmējdarbību ietekmē arī ilgtspējas nozīmi ikdienā. Swedbank pētījumā uzņēmumi atklāj – kamēr daļa jau labprāt īsteno dažādas ar ilgtspēju saistītas aktivitātes, citi tomēr ir spiesti savu uzmanību veltīt ar uzņēmuma ikdienas darbību saistītiem jautājumiem un pandēmijas radīto šķēršļu novēršanai.

Ideāls ir salikums, kas apvieno abu mērķu sasniegšanu, piemēram, digitalizēšana.

Latvijas uzņēmēji no rūpniecības un enerģētikas, telekomunikāciju un datu pakalpojumu, tirdzniecības, transporta un loģistikas nozarēm kā vienu no galvenajiem šķēršļiem norāda šī brīža kopējās ekonomikas situācijas pārāk lielo spiedienu uz uzņēmuma ienākumiem. Savukārt uzņēmēji no lauksaimniecības un nekustamā īpašuma nozarēm norāda uz nepietiekamu resursu novirzīšanu ilgtspējīgu darbību īstenošanai uzņēmumā. Jāpiebilst, ka aptaujas datos vienlaikus iezīmējas svarīga pozitīva nianse – aptaujāto tautsaimniecības jomu uzņēmumi norāda, ka ilgtspējīgu aktivitāšu ieviešana savā uzņēmumā, viņuprāt, ir ekonomiski izdevīga – šāds uzskats ir vairāk nekā pusei jeb 55% respondentu.

Pozitīvā ziņa, ka vairums uzņēmumu plāno ilgtspējas aktivitātes perspektīvā nākotnē. Arvien vairāk uzņēmumu rod veidus šķēršļu pārvarēšanai, gan mainot savu domāšanu, gan pielāgojot to savu klientu uzvedībai un gaidām, jo ilgtspēja jau tagad ir viens no uzņēmumu virzītājspēkiem pretim izaugsmei.

Galvenie ilgtspējas katalizatori

Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām uz planētas, un nevaram atļauties neko nedarīt. Zemes klimats mainās, jo atmosfērā ir palielinājusies dažādu gāzu koncentrācija. Šīs gāzes darbojas kā sega, kas neļauj izbēgt karstumam un līdz ar to sasilda Zemes virsmu – to dēvē par “siltumnīcas efektu”. Klimata pārmaiņas būs jūtamas arī Latvijā, kas nesīs, piemēram, sezonu, tai skaitā veģetācijas perioda, izmaiņas, izkalšanas, ugunsgrēku, sasaluma mazināšanās vai plūdu riskus un ietekmēs virkni nozaru. Paralēli klimata pārmaiņām, pēdējo desmitgadu intensīvas ekonomiskās izaugsmes apstākļos nozīmīga daļa dabas resursu ir tikuši izsmelti, bet lokālās ekovides izmainītas un vairs nespēj pildīt savas dabiskās funkcijas. Piemēram, Baltijas jūrā mainās zivju populāciju līdzsvars.

Ilgtspēja ir joma, par ko uzņēmēji nevarēs nedomāt, arī ņemot vērā Eiropas Savienības uzņemto “zaļo kursu”. Eiropa līdz 2050. gadam mērķē kļūt klimatneitrāla. Tas nozīmē, ka tās ekonomika sasniedz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni – cik emitē, tik piesaista atpakaļ, dabiski vai mākslīgi. Mērķa sasniegšanai jau tuvākajos gados stāsies spēkā virkne izmaiņu regulējumā, kas ilgtspēju vēl straujāk ienesīs katra uzņēmēja dienaskārtībā.

Prasības ne tikai samazināt, bet pilnībā novērst uzņēmējdarbības negatīvo ietekmi uz klimatu kļūs par jauno normu.

Ir saprotams, ja daļai uzņēmēju ilgtspēja kā tāda šķiet tāla un grūti sasniedzama, bet tam ir risinājumi. Ikdienā vairāk domāt par ilgtspēju savā uzņēmumā mudinātu uzņēmuma izmaksu samazināšana un peļņas palielināšana – tā norāda gandrīz katrs ceturtais Latvijas uzņēmējs no tādām nozarēm kā tirdzniecība, lauksaimniecība, nekustamais īpašums un būvniecība, transports un loģistika.

Vienlaikus rūpniecības un enerģētikas, kā arī telekomunikāciju un datu pakalpojumu nozaru pārstāvošie uzņēmumi iezīmē vēl kādu vienlīdz svarīgu mudinājumu – cerība par sava biznesa potenciālu nākotnē (attiecīgi 22 % un 19 %). Pārmaiņu laiki allaž nes jaunas iespējas, ieguvējus un zaudētājus, un tie, kas laicīgi sāk strādāt pie jaunām stratēģijām, palielina sava uzņēmuma iespēju uzlabot savu pozīciju tirgū.

Kam būtu jāuzņemas atbildība?

Uzņēmēji kopumā ir vienisprātis par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par Latvijas, Eiropas, pasaules ilgtspējīgu attīstību. Lielākā daļa (83%) aptaujāto nozaru kā populārāko atbildi min, ka atbildība būtu jāuzņemas solidāri visai sabiedrībai kopumā. Stratēģiski dokumenti galveno lomu ilgtspējas pavērsienu īstenošanā piešķir tieši uzņēmējdarbībai, valdības stūrē ekonomiku, rada nepieciešamos pamatnoteikumus un stimulus, bet finanšu institūcijas nodrošina attīstībai nepieciešamo degvielu. Bankas būs ieinteresētas sekmēt kapitāla plūsmu ilgtspējīgos biznesa modeļos, pateicoties tam, ka ilgtspējīgam biznesam būs gatavas atbildes vides, sociālajiem un pārvaldības izaicinājumiem.

Kā būvēt šo kopdarbu? Viens no pirmajiem soļiem ir veicināt izpratni par ilgtspējas nozīmi.

To var sekmēt dialogs starp valsts institūcijām un uzņēmēju biedrībām, kopienām, kopīgi zīmējot vīziju un ceļu uz to Ceļš uzņēmējiem nozīmēs savas darbības pielāgošanu un vajadzību pēc palīdzības - vispirms jau zināšanu jomā.. Arī Swedbank ikdienā daudz mācās un labprāt dalās zināšanās ar dažādu nozaru uzņēmumiem par ilgtspējas jautājumiem.

Skaidrs, ka viens nav vezuma vilcējs – tikai, apkopojot spēkus valstu, uzņēmumu un arī katrs pats individuālā līmenī, mainot domāšanu no patērēšanas uz saglabāšanu, lielais mērķis par ilgtspējīgāku pasauli mums apkārt ir iespējams.