Ikviens, kurš iesāk karjeru vai uzņēmējdarbību, to parasti dara ar pārliecību: jo vairāk strādāšu, jo vairāk un ātrāk sasniegšu. Viss laiks tiek ziedots tikai un vienīgi darbam. Taču cerēto panākumu vietā formula 24/7 drīz vien nes spēku izsīkumu – jo veiksmei ir svarīgs ne tikai intensīvs darbs, bet arī pilnvērtīga atpūta.
Atpūta – ne tikai no darba, bet arī darba labā
Atpūta ir darbā iztērēto enerģijas resursu atjaunošana. Turklāt svarīgi ir apzināties, ka tā ir ne tikai atpūta no darba, bet arī atpūta darba labā, jo tikai atpūties cilvēks ir možs, dzīvespriecīgs, spēj veiksmīgi komunicēt ar citiem un risināt problēmas, īsi sakot – ir produktīvs. Savukārt pārslodze nes līdzi fizisku un garīgu izdegšanu, bet ilgtermiņā – arī dažādu slimību risku.
Nav laika atpūsties?
Ar šo tik izplatīto atrunu ilgstoši atliekot atpūtu uz vēlāku laiku, kas tā arī nepienāk, tiek iedarbināta negatīva spirāle: lai varētu strādāt, nogurušais organisms jāsasprindzina vēl vairāk, tiek iztērēti pēdējie spēki, un darbs kļūst neproduktīvs. To var novērst, efektīvi plānojot savu laiku un šajos plānos iekļaujot arī atpūtu – no īsām pauzēm ikdienā līdz kārtīgam atvaļinājumam.
Pamatu pamats – pilnvērtīgs miegs
Ar to domāts – ne mazāk par optimālajām 8 stundām! Miegs ir neaizstājams veselības un enerģijas avots, un pastāvīgs miega bads jūtami iespaido ne vien pašsajūtu, bet arī darbaspējas un rezultātus. Vašingtonas štata Universitātē tika veikts pētījums, kā miega daudzums ietekmē darbinieku kognitīvās spējas.Kaut gan tie, kuri naktī gulēja tikai 6 stundas, savu pašsajūtu raksturoja kā labu, viņu rādītāji divu nedēļu laikā krasi pasliktinājās un rezultāti bija tikpat slikti kā tiem, kuri pāris diennaktis nebija gulējuši vispār. Tāpēc doma, ka, ziedojot miega stundas darbam, sasniegsit vairāk, ir maldi – ar svaigiem spēkiem īsākā laikā varat paveikt vairāk.
Atpūsties arī strādājot
Pētnieki ir vienisprātis: intensīvā darbadienā ir nepieciešamas pauzes, turklāt labāk – vairākas īsas nekā viena gara. Tas ir īpaši svarīgi, ja augas dienas jāpavada pie datora. Tad ik pēc 50 minūtēm pie ekrāna nepieciešama 5–10 minūšu ilga pauze, lai atpūtinātu acis un ar vienkāršiem vingrinājumiem atslābinātu plecu un kakla muskulatūru. Vai lai pieceltos no krēsla, izstaigātos vai varbūt iedzertu kafiju ar kolēģiem.
Īsa snauda vai meditācija radošumam
Kalifornijas Universitātes zinātnieki izpētījuši, ka efektīvu atpūtu sniedz 15–30 minūšu ilga pēcpusdienas snauda: tā atjauno enerģiju, vairo kreatīvās spējas, noturību pret stresu, kā arī empātiju pret līdzcilvēkiem.Šādam atpūtas brīdim pietiek atlaisties ērtā atzveltnes krēslā ar galvas balstu, un jums pat nav jāiemieg – pietiek uz neilgu brīdi aizvērt acis un maksimāli atslābināt ķermeni. Snaudu var aizstāt meditācija. Arī Stīvs Džobss ikdienā atpūtai un prāta noskaidrošanai piekopa dzidzen meditāciju, kas koncentrējas uz ieelpu un izelpu, skaitot no 1 līdz 10.
Kontrasta princips
Kas labāks – pasīvā vai aktīvā atpūta? Speciālisti iesaka abu veidu harmonisku balansēšanu, ievērojot kontrastu ikdienas slodzei: pēc garas darbadienas pie datora – viegls skrējiens vai izbrauciens ar divriteni; pēc intensīvas komunikācijas – miers un klusums; pēc biroja kondicionētā gaisa – spirgta jūras brīze; pēc fiziski nogurdinošas dienas – silta vanna, relaksējoša masāža, dīvāns, tase tējas un laba filma vai grāmata.
Bonuss – “laimes hormoni”
Atpūsties visbiežāk traucē domas par darbu, ko darbadienas beigās nav iespējams vienkārši izslēgt kā gaismu, izejot no kabineta. Šo karuseli vislabāk palīdz apturēt fiziskas aktivitātes, īpaši viegls skrējiens svaigā gaisā. Tas ne vien lieliski ļauj “izvēdināt galvu”, bet arī dod enerģiju un palīdz uzturēt labu fizisko formu un veselību. Turklāt fizisku aktivitāšu laikā izdalās vērtīgie “laimes hormoni” endorfīni, kas vairo dzīvesprieku un spēju uzveikt stresu, kā arī serotonīns, kas uzlabo atmiņu un komunikācijas spējas.
Atvaļinājums
Lai pilnvērtīgi atpūstos un atjaunotu izsmeltās spēku rezerves, atvaļinājumam jābūt vismaz trīs nedēļas ilgam. Un, pats galvenais, tajā nedrīkst ņemt līdzi darbu!
Viens no labākajiem atvaļinājuma pavadīšanas veidiem ir ceļojums – tas ļauj krasi mainīt ierasto vidi un rutīnu un dāvā jaunus iespaidus. Taču, lai jūs neatgrieztos birojā vēl vairāk noguris, nepārblīvējiet atvaļinājumu ar plāniem. Apsveriet, vai ir vērts pakļaut sevi stresam, kas saistās ar tāliem eksotiskiem galamērķiem, laika un klimata joslu maiņu vai kalnu pievārēšanu. Atstājiet vietu arī baudai, ko sniedz laiska nekā nedarīšana.
Atvaļinājums ir lielisks spēku atjaunošanas veids, tomēr pētījumos ir pierādīts, ka atvaļinājumā uzkrātās enerģijas rezerves izsīkst jau pāris mēnešu laikā, tāpēc neaizmirstiet par atpūtu arī ikdienā!
