Lai mācīšanās nestu vislielāko atdevi, ir jāatrod sev piemērotākais mācīšanās veids. Un to nevar rekomendēt citi – viņi var ieteikt vienīgi to, kas der viņiem. Bet kā atrast tieši sev optimālo mācīšanās veidu, it sevišķi, ja laika ir maz, bet lietu, ko gribas iemācīties, – daudz?

Amerikāņu pētniece un izglītības eksperte Geila Vuda-Millere uzskata, ka lielākā daļa cilvēku bez pārtraukuma spēj koncentrēt uzmanību ne vairāk kā 20 minūtes – tad ir nepieciešams pārtraukums. Lai gan arī šis laika sprīdis ir individuāls un katram pašam jāsaprot, pēc cik ilga laika viņš, pat ja lasāmviela ir interesanta, konstatē, ka domas jau ir kur citur.

Svarīga ir gatavība, vide un motivācija

Sekmīga mācīšanās sākas ar sagatavošanos. Daudziem tas nešķiet svarīgi, bet patiesībā tā ir ļoti svarīga mācīšanās sastāvdaļa – pārliecināties, vai jums ir visas mācībām nepieciešamās lietas, piemērota vieta un, pats svarīgākais, – vai esat mentāli gatavs mācīties. Mēs visi zinām, ka lietas, ko darīt negribas, mums ir tieksme atlikt, turklāt bieži atrodot itin ticamus iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt – jo ir taču citi svarīgi darbi, vienmēr kaut kas ir steigšus jāsakārto, jāveic kāds sen atlikts zvans... Psiholoģijā tam ir īpašs apzīmējums – prokrastinācija. Ja to novērojat savā rīcībā, jums vajadzētu atrast īsto atlikšanas iemeslu: varbūt neesat drošs, ka tiksiet galā ar uzdevumu, baidāties, ka tas prasīs pārāk daudz laika un resursu, jums ir grūti uzsākt ko jaunu vai ir vēl kāds cits skaidrojums. Bet kā tikt ar to galā? Mēs visi zinām, ka mums patīk saņemt balvas par labi paveiktu darbu. Un reizēm tieši tas arī var dot papildus motivāciju – apsoliet balvu pats sev, ja tiešām izdarīsiet plānoto.

Tāpat ir svarīgi atcerēties savus jau veiksmīgi paveiktos darbus vai projektus un izanalizēt, kādi faktori palīdzēja visam noritēt veiksmīgi: kurš diennakts laiks bija visproduktīvākais; vai vieglāk bija paveikt uzdevumu klusumā vai skanot mūzikai; kurā vietā darbs veicās visproduktīvāk – pie rakstāmgalda, uz dīvāna vai varbūt braucot mašīnā; kādas lietas jums bija apkārt, kādi priekšmeti palīdzēja – kāds attēls, fotogrāfija, ziedi vāzē, varbūt vēl kas cits?

Tie var šķist nesvarīgi sīkumi, taču patiesībā ļoti ietekmē mūsu pašsajūtu un noskaņojumu, līdz ar to var ietekmēt arī mācīšanās procesu. Protams, ne vienmēr varēsiet nodrošināt mācībām ideālus apstākļus, taču spēsiet tiem pietuvināties, ja sapratīsiet, kas jums palīdz un kas – traucē.

Mācīšanās stili

Dažādi autori un avoti min dažādus mācīšanās stilus. Geila Vuda-Millere uzskata, ka tādi ir pieci un katram cilvēkam atkarībā no noteicošā uztveres tipair viens dominējošais stils, bet tāpat katram ir sava stilu kombinācija, atkarībā no tā, ko tieši viņš mācās.

1. Vizuālais. Atslēgvārds: redze. Ja jums patīk skatīties attēlus, filmas un zīmēt vai gleznot, ja jūsu spilgtākās atmiņas saistās ar vizuāliem iespaidiem, jums visdrīzāk būs piemērots šis mācīšanās stils.
2. Audiālais. Atslēgvārds: dzirde. Ja jūs labprātāk klausāties radio vai audioierakstus, nevis to pašu materiālu lasāt, visticamāk, labāko rezultātu gūsiet, izmantojot šo mācīšanās stilu.
3. Secīgais. Atslēgvārds: kārtība. Ja jums patīk risināt krustvārdu mīklas un matemātiskus uzdevumus, aizpildīt tabulas, formas un veikt citas darbības, kurās svarīga noteikta eksakta kārtība un secība, jums atbilst tieši šis stils.
4. Globālais (visaptverošais). Atslēgvārds: kopskats. Šis stils atbilst tiem, kuri, skatoties vai klausoties kādu informāciju, no tās galvā veido attēlus vai grafikus. Globālo mācīšanās stilu raksturo spēja uztvert lietas kopainā, arī nezinot detalizētu informāciju.
5.  Kinestētiskais. Atslēgvārds: kustība. Ja jums patīk būt kustībā, ja jaunu informāciju vislabāk apgūstat praktiskā darbībā, visticamāk, jums vislabāk derēs šis mācīšanās stils.

Taču mums ne vienmēr sevī ir viegli noteikt kāda viena uztveres veida dominanci. Kā saprast, kurš tas varētu būt? Paņemiet papīru un rakstāmo vai izmantojiet kādu no digitālajiem rīkiem un sastādiet sarakstu ar visām tām lietām, kas jums patīk un padodas – gan darbā, gan mājās, gan draugu kompānijā. Tad izveidojiet tabulu, kurā ir piecas kolonnas, un katrai augšā uzrakstiet vienu no pieciem mācīšanās stilu atslēgvārdiem: redze, dzirde, kārtība, kopskats, darbība. Pēc tam sakārtojiet sarakstā minētās lietas pa kolonnām. Tas nekas, ja kāda no uzskaitītajām lietām attieksies uz vairākām kolonnām, tik un tā kādai kolonnai vajadzētu būt garākai par citām – un tās atslēgvārdam atbilstošais stils arī varētu būt jums dominējošais.

Daudzveidīgā inteliģence

Amerikāņu psihologs Hovards Gārdners savukārt ir izstrādājis teoriju par daudzpusīgo intelektu un uzskata, ka pastāv deviņi inteliģences veidi jeb kategorijas: lingvistiskais, loģiskais/matemātiskais, muzikālais, tilpiskais/vizuālais, kinestētiskais, interpersonālais, intrapersonālais, naturālais un esistenciālais. Sākotnējā versijā gan viņš piedāvāja septiņas kategorijas, ko vēlāk papildināja ar astoto un devīto, tāpēc dažādos avotos un testos kategoriju skaits var atšķirties.

Arī vairāki resursi latviešu valodā piedāvā noskaidrot savu inteliģences veidu, balstoties uz Gārdnera pieeju. Viens no tiem pieejams šeit.

Kreisās un labās smadzeņu puslodes specifika

Nereti apgalvo, ka visiem labročiem ir vairāk attīstīta kreisā smadzeņu puslode, bet kreiļiem – labā. Taču ne vienmēr pastāv šāda saistība (un ir daudz cilvēku, kas daļu lietu labāk dara ar vienu, bet daļu – ar otru roku), un tāpēc vērts apdomāt, kāda veida darbības jums patīk un padodas labāk. Ja tās ir saistītas ar problēmu risināšanu, organizatoriskiem darbiem un loģisko domāšanu, iespējams, jums ir vairāk attīstīta kreisā smadzeņu puslode; savukārt, ja jums tuvāka mūzika, māksla un radošā domāšana, – labā puslode.

Ieteikumi mācībām tiem, kam dominē kreisā puslode:

• izmantojiet loģisko domāšanu, piemēram, domājiet līdzībās un meklējiet saikni starp apgūstamajām tēmām; lietojiet ciparus, lai noteiktu prioritārās lietas;
• lietojiet abstrakto domāšanu, piemēram, lasot tekstu un veicot piezīmes, izmantojiet/zīmējiet simbolus, kas palīdzēs izcelt galveno un vēlāk atsaukt to atmiņā.

Ieteikumi mācībām tiem, kam dominē labā puslode:

• izmantojiet burtisko domāšanu, piemēram, mēģiniet visu jauno informāciju sasaistīt ar to, ko jau zināt; izmantojiet konkrētas krāsas, lai iezīmētu vienādās lietas tekstā;
•  lietojiet radošo domāšanu, piemēram, izmantojiet iztēli – iedomājieties, ka rakstisko tekstu runā kāds konkrēts varonis, ka šis teksts ir kādas dziesmas vārdi konkrētā ritmā vai iztēlojieties, kā tas izskatītos kā attēls.

Un vēl kāds ieteikums, ja mācībām izmantojat tekstus svešvalodās, kas nav jūsu dzimtā valoda. Geila Vuda-Millere ir pārliecināta, ka labākais veids, kā mācīties valodu, ir klausīties to aizvērtām acīm. Neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu mācīšanās stils, mēs visi savu pirmo valodu esam iemācījušies tieši klausoties – ne velti to sauc par “mātes valodu” – lielāko daļu pirmo skaņu un vārdu mēs kā zīdaiņi esam dzirdējuši tieši no savas mātes. Jo vairāk jūs dzirdēsiet un redzēsiet saturu piemēram, angliski, jo ātrāk būsiet gatavi arī lasīt un rakstīt šajā valodā.

Vai un ko es patiešām zinu

Ir lietas, ko mēs zinām un atceramies precīzi, kaut to noderīgums ikdienā ir gaužām mazs (piemēram, savas ģimenes fiksētā telefona numuru bērnībā vai kāda restorāna nosaukumu, kur vakariņojāt ceļojuma laikā), un ir lietas, par kurām mēs domājam, ka tās zinām, bet brīdī, kad gribam tās izstāstīt kādam citam, izrādās, ka neatceramies.

Mūsdienās informācijas apjoms ir milzīgs un mēs daudz ko uzveram virspusēji un ātri, konkrētajā brīdī domājot, ka to nu gan atcerēsimies, taču necenšoties informāciju apzināti nostiprināt savā atmiņā.

Lai to darītu, teksts ir ne tikai jāapskatās vai jāizlasa, bet pēc tam arī jāpārdomā, uzdodot sev konkrētus jautājumus. Piemēram, kāds bija stāsta vai notikuma galvenais vēstījums vienā teikumā? Kas bija galvenie soļi, lai nonāktu līdz risinājumam?

Labs uzdevums sev ir mēģināt uzzīmēt galveno informāciju – vai nu izklāstītos notikumus uz laika ass vai galveno domu kā karikatūru vienā attēlā. Iedomājieties, ka jums ir jāizstāsta tas, ko uzzinājāt, kādam citam, un pamēģiniet izdarīt to skaļi. Vietas, pie kurām saminstināties, izlasiet vai noskatieties vēlreiz – tas palīdzēs nostiprināt informāciju atmiņā. Protams, mūsdienu tehnoloģijas ļauj redzēto nofotografēt vai ierakstīt, taču cik bieži mēs patiešām atgriežamies pie šādi saglabātas informācijas un to pielietojam? Tāpat gadās situācijas, kad fokusējamies uz redzamo slaidu fotografēšanu, neklausoties stāstītajā, un pēc tam izrādās, ka attēls nepalīdz, jo nav dzirdēts konteksts, un ka vienlaikus darīt vairākas lietas tomēr nav efektīvi. Tāpēc aktīva un jēgpilna mācīšanās nozīmē fokusēšanos un iesaistīšanos. Un, tāpat kā mēs zinām, kā izskatāmies, jo gana bieži skatāmies spogulī, tā varam labāk atcerēties kādu informāciju, reflektējot par to – atkārtojot mutiski, vizualizējot vai izmantojot citu mācīšanās stilu, kas tieši mums ir piemērotākais.