Raksta attēls

Kā augt digitāli

“Mazu uzņēmumu Latvijā nav – ja ir lieli mērķi, talanti un inovācijas, jebkurš uzņēmums ir liels uzņēmums,” – ar šādu iedvesmojošu tēzi uzņēmējus “Ventspils Digitālajā dienā” uzrunāja “Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante. Laikā, kad ikvienā uzņēmumā un katrā ekonomikas nozarē ir ienākuši digitālie risinājumi, tehnoloģiju veidotāji un eksperti meklē arvien jaunas iespējas, ko tehnoloģijas var sniegt uzņēmumu un ekonomikas izaugsmei.

Digitālā laikmeta zīmes

Ņemot vērā to, ka finanšu nozare ir viens no digitālo risinājumu vilcējspēkiem, “Swedbank” jau tagad var lepoties ar vairākiem risinājumiem, kas atvieglo uzņēmēju ikdienu un palīdz atraisīt biznesa potenciālu.

Par vienu no zīmīgākajām “digitālā laikmeta” parādībām kļūst elektroniskie norēķini – kopš 2012. gada par 58% ir pieaudzis maksājumu karšu pieņemšanas iekārtu skaits, strauji aug norēķinu apjoms ar t.s. bezkontakta kartēm, kas ļauj par pirkumu norēķināties dažu sekunžu laikā.

Mobilās lietotnes Smart-ID lietotāju skaits šobrīd jau ir aptuveni 180 tūkstoši cilvēku, bet 2016. gada inovācija – mini termināļi jeb mPOS, kas ir ātrs un ērts norēķinu risinājums neliela apjoma darījumiem, piemēram, amatniekiem un mājražotājiem savu ražojumu pārdošanai, – ļauj uzņēmumiem kāpināt savus pārdošanas rādītājus un ienākumus pat par 30%. Šie skaitļi norāda uz iedzīvotāju paradumu maiņu un attiecīgi – servisu, kāds tiek sagaidīts no uzņēmējiem. Šīm jaunākajām tendencēm seko ne tikai uzņēmumi, bet arī pašvaldības. Tā, piemēram, Ventspils ir pirmā pašvaldība, kur visi komunālo pakalpojumu sniedzēji, kā arī Izglītības pārvalde piedāvā pilsētas iedzīvotājiem saņemt rēķinus elektroniski “Swedbank” internetbankā. Lūk, lielisks piemērs, kā būvēt Latvijas digitālo nākotni.

Finanšu nozare – atvērta inovācijai

Digitālo risinājumu izplatība un pieejamība ir veicinājusi būtiskas pārmaiņas finanšu nozarē – ja līdz šim bankas bija trešajām pusēm slēgtas organizācijas, tad šobrīd tās “atveras”, piedāvājot saviem partneriem un interesentiem jauna veida sadarbības formas. Kopš novembra sākuma “Swedbank” piedāvā pievienoties atvērtās sadarbības platformai “Open Banking”, kas sniedz iespēju kopīgi radīt jaunus risinājumus klientu ērtībai un biznesa efektivitātei.

Drošā testa vidē ikviens var izmēģināt jaunus, inovatīvus risinājumus, kuri ar laiku varētu tikt piedāvāti bankas klientiem.

Platforma paredz trīs sadarbības līmeņus: standarta lietojumprogrammas saskarni jebkuram atbilstoši licencētam uzņēmumam; partnera lietojumprogrammas saskarni kopīgai jaunu produktu radīšanai, kā arī t.s. “smilšukastes” vidi, kurā ar testa datiem var izmēģināt topoša risinājuma darbību “Swedbank” infrastruktūrā. “Mēs atveramies, jo saskatām tajā pievienoto vērtību ikvienam – gan bankai, gan uzņēmējiem, gan arī mūsu klientiem,” sacīja Ieva Vīgante, uzsverot inovāciju globālo raksturu un bankas vēlmi kļūt par daļu no šīs kustības. 

Mobilās ierīces apsteidz datorus

“Ventspils Digitālajā dienā” vairākkārt izskanēja tēze – “tu būsi liels dzīvē, ja būsi liels digitāli.” To apliecina virkne spilgtu biznesa piemēru no visas pasaules, kuri ar tehnoloģiju palīdzību ir spējuši aizraut un iesaistīt cilvēkus. Ar vairākiem šādiem piemēriem uzņēmējus iepazīstināja tehnoloģiju eksperts, “TestDevLab” pārstāvis Kristaps Skutelis. Viņaprāt, viens no lielākajiem biznesa izaicinājumiem ir spēt izsekot tehnoloģiju attīstībai un tendencēm, kas mūs jau skar un skars tuvā nākotnē. “Ir jāsaprot, kā nepalikt aiz borta,” uzsvēra eksperts.

Viena no šībrīža lielākajām aktualitātēm ir digitālie risinājumi mobilajā vidē jeb, kā tos dēvē pasaulē, “mobile first” – ko apliecina statistika par interneta vietņu apmeklējumu skaitu.

Tā, piemēram, šī gada martā mājas lapu apmeklējumu skaits no mobilajām ierīcēm pirmoreiz ir apsteidzis datorus. “Latvijā situācija pagaidām vēl atšķiras, taču arī te tā drīz būs līdzīga, jo pasaules jaunākās tendences pie mums parasti iedzīvojas apmēram pēc trim līdz pieciem gadiem,” prognozēja Kristaps Skutelis. Starp šobrīd aktuālākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem eksperts minēja tā sauktos digitālos asistentus – padomdevējus, informācijas atlasītājus u.tml. – ātru norēķinu iespējas, ko piedāvā saziņas platformas un sociālie mediji, kā arī straujo robotizācijas izplatību – preču piegādē, ražošanā, informācijas ievākšanā, auto industrijā un citviet.

Šis ir laiks, kad praktiski visās dzīves jomās ikdienā sākam pieredzēt kādreizējo digitālās nākotnes prognožu piepildīšanos. Ja pirms desmit gadiem Stīvs Džobss pieteica revolucionāru lietotāja interfeisu (saskarni) – jauno iPhone, tādējādi mūsu kabatās ieslidinot jaudīgu datoru, ar ko varējām paveikt krietni vairāk, nekā ar līdz tam ierasto mobilo telefonu, tad jau pērn savu izplešanos turpināja mākslīgais intelekts un roboti. Datoru jauda un risinājumi tiek integrēti dažādos apkārtējās vides objektos, un uzņēmējiem jārēķinās, ka šī tendence būs aktuāla lielākajā daļā nozaru.

Turklāt konkurence par labāko klienta pieredzi šodien kļuvusi globāla un klienta pieredzi joprojām nosaka vienkāršs algoritms – iespējami labākas sajūtas un emocijas un iespējami mazāks pūļu ieguldījums.

Tāpēc jaunāko risinājumu ieviešana digitālajā finanšu ikdienā ir viens no pirmajiem soļiem, par ko uzņēmumiem būtu jārūpējas, jo tā jau ir šodiena, nevis rītdiena.

Vairāk par digitālās dienas atziņām skatieties video ierakstā šeit.