19. okt, 2018

Emocijas biznesā: kā tikt galā ar dusmām

Iespējams, jūs esat no tiem retajiem laimīgajiem, kuri nekad dzīvē nav izjutuši tik pamatīgas dusmas, ka grūti noturēt sevi pieklājības rāmjos. Ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko apgalvo, ka izpaust savas jūtas, toskait dusmas, ir pavisam normāli un pat nepieciešami. Piedāvājam ārsta ieteikumus – tūlītējus un ilgtermiņa risinājumus savu dusmu kontrolei.

Ar dūri pa galdu?

Ikviens normāls cilvēks izjūt emocijas. Būtībā tas, ko izjūtam un kas izpaužas gandrīz vienlaicīgi, ir vesels emociju kokteilis.

Cilvēki, it īpaši tie, kas nodarbojas ar biznesu, ikdienā nevar izvairīties no negatīvām emocijām, kuras diemžēl bojā veselību un pazemina dzīves kvalitāti.

Biežāk sastopamās ir trauksme, bailes, vainas vai kauna sajūta, dusmas, bet dominē divas no tām – bailes un dusmas, un tieši dusmas vistiešākajā veidā ir saistītas ar sirds slimību risku.

Kā tiekam galā ar dusmām? Kā nu kurš – dažs sit ar dūri pa galdu, kāds paceļ balsi, kāds cits izmisīgi min pedāļus trenažieru zālē. Vēl kāds mēģina visu “norīt” klusējot. Protams, vieglāk un, jāatzīst, arī veselīgāk ir izkliegties uz darbiniekiem nekā visu paturēt sevī. Veselīgāk jums, bet, protams, ne jūsu kolēģiem...

Norīt dusmas nedrīkst

Pie mums atklāti un skaļi izrādīt emocijas bieži vien tiek uzskatīts par neaudzinātības un kultūras trūkuma pazīmi. Tā savā ziņā ir arī biznesa un uzvedības etiķete – būt laipnam, neizpaust dusmas, būtībā – apspiest sevī emocijas. Rezultātā sasprindzinājums un aizkaitinājums krājas, līdz bieži vien atrod izeju nekontrolējamā dusmu lēkmē. Dusmu paturēšana sevī rada cilvēkā sasprindzinājumu. Viņš, protams, turpinās darboties, taču daudz neefektīvāk, jo visu darīs ar iekšēju smagumu. Jo dusmas ir emocijas, kas vērstas uz darbību, bet, ja šī darbība nenotiek, tā paliek apspiesta ķermeņī, un tas rada veselības problēmas. Šīs neizteiktās emocijas bieži uztvertam kā iekšēju nogurumu.

Lai uzkrātās dusmas negrautu paša psihisko un fizisko veselību, un, agrāk vai vēlāk izlaužoties, sāpīgi netraumētu apkārtējos, tās nedrīkst paturēt sevī. Tās vajag izrādīt, bet darīt to apkārtējiem pieņemamā veidā – piemēram, nospraužot robežas un pasakot “nē”, izrunājot savu nepatiku –un darot to sarunbiedram saprotamā formā, neliekot cilvēkiem novērsties, baidīties vai pārtraukt ar jums attiecības. Tas nav viegli, tomēr to var iemācīties.

Dusmas vai, precīzāk, dusmu izpausmes jūs varat kontrolēt. Ar nosacījumu – ja atpazīstat savas emocijas, apzināties, kas ar jums notiek, un saprotat, ko varat un ko jums vajag darīt tālāk, lai sevi “kompensētu” jeb līdzsvarotu.

Emocionālā inteliģence – svarīgāka par intelektu

Spēju saprast, pazīt savas sajūtas un emocijas, prast tās izrādīt atbilstošā laikā un vietā, atbilstošiem cilvēkiem un ar nepieciešamo intensitāti, ar mērķi sasniegt nepieciešamo rezultātu dēvē par emocionālo inteliģenci. Pētījumi liecina, ka sasniegumus biznesā nosaka trīs lietas: emocionālā inteliģence, intelekts un veiksme. Turklāt tieši emocionālā inteliģence tiek vērtēta visaugstāk – arī augstāk par intelektu. Tā darbojas divos virzienos – spējā sajust sevi un spējā sajust apkārtējos cilvēkus, tātad, prasmē pasargāt sevi no izdegšanas un izvairīties no daudzām nepatīkamām situācijām attiecībās ar cilvēkiem.

Jebkura cilvēka, it īpaši uzņēmēja, panākumu ķīla ir spēja pielāgoties videi, izprast to – vai spēja pielāgot vidi sev.

Šo sociālo iemaņu prasmīga pielietošana paaugstina jūsu lietderības koeficientu, uzlabo dzīves kvalitāti.

Tā ir produktīvas sadarbības un komunikācijas atslēga, citiem vārdiem – intuitīvs komandas menedžments: ievērot, spēt pazīt un novērtēt attiecības kolektīvā, prast uz tām pareizi reaģēt. Ja saviem padotajiem deleģēsiet darbus pieņemamā, patīkamā un saprotamā formā, tie tiks uztverti nevis kā apgrūtinājums, bet pozitīvi, kā paši par sevi saprotami un nepieciešami – un līdz ar to izpildīti daudz efektīvāk. Un arī jūs pats spēsit darboties efektīvāk.

Emocionālā inteliģence neatbrīvos jūs no dusmām, jo spēja just visu emociju spektru ir psihiskās veselības pazīme. Bet tā palīdzēs dusmas atpazīt, saprast un pārvarēt.

Ātri risinājumi dusmu dzēšanai

Pareizākais risinājums būtu nenovest negatīvās emocijas līdz sprādzienam, bet reaģēt uz tām un novērst dusmu izvirdumu jau laikus. Lai to izdarītu, svarīgi saprast un atzīt, ka sāk krāties sasprindzinājums. Tas dod laiku, lai kaut ko darītu lietas labā.

Ja tomēr dusmu lēkme jānovērš jau pēdējā, kritiskajā brīdī, tad:

  • vienkāršākais veids ir elpošana – dziļa ieelpa un izelpa nedaudz pazemina asinsspiedienu un novērš impulsīvu reakciju;
  • daudziem palīdz skaitīšana no 1 līdz 10 – pirms metat darbiniekam ar pirmo priekšmetu, kas pagadījies pa rokai, iesaku izmēģināt šo vienkāršo metodi;
  • pārslēdziet uzmanību ar fizisku darbību palīdzību, bet papīru plēšanas vai zīmuļu laušanas vietā labāk paspaidiet plaukstā visiem zināmo “stress ball”;

atbilstošās situācijās var palīdzēt arī kāds rupjāks vārds – ar nosacījumu, ka izsakāt to apzināti, nevis impulsīvi. Starp citu, pierādīts, ka autovadītājiem, kuri mēdz nolamāties pie stūres, ir daudz mazāk infarktu;

  • izejiet uz brīdi ārā – piemēram, pagarinot pusdienas pārtraukumu no pusstundas uz stundu (protams, ne jau lai nervozi izsmēķētu paciņu cigarešu).

Dusmu ilgtermiņa profilakse

Emocionālā inteliģence nav iedzimta – tā ietver dzīves laikā iegūtas, iemācītas sociālās iemaņas. Ja kādam to apguvē nav paveicies ar vecākiem, skolotājiem vai draugiem, var palīdzēt psihoterapija vai emocionālās inteliģences kursi. Bet vienkāršākais variants ir pašam sākt pievērst vairāk uzmanības savām jūtām.

Svarīgi atcerēties, ka emociju intensitātes gamma ir ļoti plaša. Esam raduši pievērst uzmanību un reaģēt galvenokārt uz intensīvām emocijām, bet sajūtas neizpaužas tikai spektrā “slikti – normāli – labi”. Cilvēks var būt īgns, dusmīgs, nikns vai novests līdz baltkvēlei – tās visas ir dusmu izpausmes. Lai spētu atšķirt šīs gradācijas, nepieciešama sajūtu kalibrācija. Spēja pazīt un atšķirt emociju nianses palīdz ne tikai tikt galā pašam ar sevi, bet arī saprast, kā jūtas padotie, un atbilstoši reaģēt – kādam uzticēt atbildīgu uzdevumu, citu likt mierā un dot iespēju atpūsties.

Bez veselīga uztura, regulārām sporta nodarbībām, elpošanas vingrinājumiem, masāžām, jogas treniņiem un hobijiem svarīga loma negatīvu emociju profilaksē ir apkārtējai videi. Arī tā ir daļa no emocionālās higiēnas.

  • Videi, kurā jūs uzturaties, jābūt patīkamai un ērtai, sākot pat ar tādu šķietami sīkumu kā ergonomisks ofisa krēsls.
  • Neapšaubāmi liela ietekme uz cilvēka emocionālo stāvokli ir krāsām. Par to ir ļoti daudz informācijas, bet tīkamākais risinājums jāatrod katram individuāli.
  • Telpām jābūt pietiekoši plašām, jo ilgstoša atrašanās šaurībā neveicina emocionālo labsajūtu.
  • Tāpat nepieciešama iespēja regulāri “izlocīt kaulus” – pārtraukums, lai pieceltos un fiziski izkustētos. Tas ievērojami novērš noguruma un līdz ar to nervozitātes, aizkaitināmības rašanās iemeslus.
  • Kafijas un smēķēšanas pauzes ieteicams aizstāt ar veselīgākiem pārtraukumiem – piemēram,  apēst kādu augli vai izdzert glāzi ūdens.
  • Ne mazāk svarīga ir emocionālā vide – normāla un visiem pieņemama komunikācija kolektīva locekļu starpā.
  • Izvairieties ilgi atrasties “toksiskā vidē”, jo par to maksāsit ar savu veselību.
  • Ir vajadzīga arī psihoemocionāla atslodze – iespēja darīt lietas, kuras jums patīk: dejot, zīmēt, ceļot, lasīt grāmatas, apmeklēt teātra izrādi vai pamakšķerēt.

Bet varbūt jums ir savas metodes, kas palīdz tieši jums, un kāds no šiem ieteikumiem nemaz neder? Tā var būt. Galvenais ir apzināties, ka dusmas nav vājuma pazīme un tās izjūt visi. Bet ar tām var strādāt un tikt galā.

 

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?