Mūsdienu biznesa vide kļūst aizvien komplicētāka – bez pastāvīgas zināšanu papildināšanas mainīgajos konkurences spiediena apstākļos kļūst teju neiespējami veidot veiksmīgu karjeru un veselīgu darba vidi. Par to, kādēļ uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem ir būtiski apgūt arvien jaunas zināšanas, stāsta personiskās izaugsmes trenere Anda Kļaviņa, kura vada savu uzņēmumu “Leaders with Guts”. Savā pieredzē un secinājumos par mācīšanās nozīmi dalās arī uzņēmumi “Silmor” un “Tilde”.
Mācīšanās kultūra un ētoss
Pēc Andas Kļaviņas domām, visefektīvākie ir vadītāji un uzņēmumi, kuri nepārtraukti mācās. Dinamiskāko industriju uzņēmumu vadītāji visu laiku ir apmācībās. Mācīšanos var pielīdzināt burvju eliksīram, kas veido pozitīvu darba vidi un dod racionālu ietvaru uzņēmuma virzībai.
“Es saskaros ar, varētu teikt, elites daļu – ar vadītājiem, kas paši ir ļoti motivēti mācīties un attīstīties un ir spējuši, lai arī ne vienmēr, šo kultūru ieviest savā uzņēmumā. Bet, ja pieņemam, ka viņi ir uzņēmēju vides avangards, tad uz viņiem attiecinātie secinājumi drīz skars arī pārējo uzņēmējdarbības vidi,” stāsta Anda Kļaviņa.
“Efektīvi ir uzņēmumi, kas izvēlējušies konkrētu sistēmu (piemēram, LEAN), kā organizēt darbību, un pakārto uzņēmuma mācīšanās kultūru šiem principiem. Tādā veidā mācīšanās kultūrā tiek iesaistīti pilnīgi visi darbinieki. Ja uzņēmumā nav mācīšanās ētosa, liekā enerģija nereti tiek izniekota intrigās un neapmierinātības uzkurināšanā.”
LEAN jeb taupīgā vadīšana ir vadības metode, kuru iecienījuši daudzi pasaules un arī Latvijas uzņēmumi. Tās būtība ir – izmantot pēc iespējas mazāk resursu, piedāvāt klientiem tikai vajadzīgo, nepārtraukti uzlabot uzņēmuma procesus un izskaust liekās darbības.
Apmācības metodes un formas
“Silmor” ir industriālā marķējuma ražotājs, kas strādā gan vietējā, gan eksporta tirgū. Uzņēmuma direktore Liene Gaspažiņa norāda, ka darbinieku apmācībā praktizē LEAN metodi: “Mūsu kolektīvu pārstāv ražošanas un pārdošanas speciālisti, inženieri, kā arī administratīvais personāls, līdz ar to komandai nepieciešamās profesionālās prasmes ir atšķirīgas. Pateicoties veiksmīgai ražošanas vadībai un LEAN apmācībai, esam sakārtojuši un uzlabojuši daudzus procesus, un ieguvumi ir izmērāmi gan ietaupītajā laikā, gan resursos un naudā. Taču daļa mācību ir kā iedvesmas avots, un tas, cik daudz darbinieks būs no mācībām uztvēris un spēs pielietot praksē, vai iegūtajā dalīsies arī ar citiem, atkarīgs no viņa paša. Mēs pēc ikvienām mācībām aicinām darbiniekus pastāstīt kolēģiem par iegūtajām zināšanām.”
“Tilde” personāla direktors Aksels Minders stāsta, ka uzņēmums pastāvīgi strādā ar inovācijām un meklē dažādus jaunus risinājumus. “Latvijas “Tilde” birojā strādā 100 darbinieku. Izmantojam diezgan daudz dažādu formu, lai varētu noturēt mūsu darbinieku prasmes, zināšanas un iemaņas atbilstošā līmenī. Piemēram, uzņēmumā esam ieviesuši mentoringu, piedāvājam darbiniekiem iziet pašmācības kursus tiešsaistē, praktizējam arī amata un pienākumu maiņu, komandu mācības un pasniedzēju vadītas apmācības.”
Apzināties savu nozīmi uzņēmumā
Anda Kļaviņa norāda, ka, apmācot darbiniekus, uzņēmumā tiek noņemts pārmērīgs slogs no augstākajiem vadītājiem, jo tas ļauj sadalīt atbildību, iniciatīvu un arī atalgojumu plašākā kolektīvā. Šo ceļu kā ilgtermiņa risinājumu redz ASV, kur C līmeņa vadītāji saņem disproporcionāli lielu atalgojumu, taču ilgstoši strādā uz izdegšanas robežas, nespēj gūt gandarījumu par savu karjeru un realizēties pārējās dzīves jomās. Mācoties tiek celta vidējā līmeņa vadītāju kapacitāte un pašvērtējums, tā veidojot robustu vidusslāni, kas uzņēmumam var palīdzēt pārvarēt pārmaiņas ilgtermiņā.
“Pētījumi rāda, ka mēs izvēlamies mācīties to segmentu, kurā jau esam labi. Un patiesi, pirms pāris gadiem Hārvarda Universitātē veikts pētījums atklāja, ka tie uzņēmumi un nodaļas, kas fokusējās uz savām izcilībām, uzrādīja par divām trešdaļām labākus finanšu rādītājus nekā pārējie jeb 91 % no aptaujātajiem,” norāda Anda Kļaviņa.
Ekspertes pieredze rāda, ka sistemātiska pieeja ir visefektīvākā – izvēlēto tēmu apgūt ilgākā laika posmā, papildinot ar dažādiem atgriezeniskās saiknes un kontroles pasākumiem. Lieliski, ja komandā tiek identificēti cilvēki ar lielu mācītiesprieku, kuri turpina iesākto arī pēc apmācībām un mudina to darīt arī citus.
Sava “akadēmija” un mācību plāni
Uzņēmums “Tilde” radījis savu iekšējo mācību “akadēmiju”, kurā reizi divās nedēļās tiek pārrunāta kāda konkrēta tēma, kolēģiem tādējādi sniedzot iespēju dalīties savās zināšanās – piemēram, par kādu apmeklētu semināru vai konferenci, par jauniem paņēmieniem darba vidē vai kādiem atklājumiem, kas var noderēt arī citiem. “Tilde” biroji atrodas arī Lietuvā un Igaunijā, un arī kaimiņvalstu kolēģiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties šai informācijas apmaiņā un uzzināt par sev interesējošām tēmām no prezentācijām vai tiešsaistes diskusijās.
Liene Gaspažiņa stāsta, ka uzņēmumā “Silmor” katru gadu kopā ar biroja vadītāju, tiek pārrunātas uzņēmumam aktuālākās tēmas un noteikts darbinieku loks, kam būtu nepieciešamas apmācības. “Nospraustie nākotnes plāni kalpo kā ietvars apmācību plāna sastādīšanai, taču, komandā ienākot jauniem darbiniekiem vai aktualizējoties citām vajadzībām, šis plāns tiek pielāgots situācijai.”
“Silmor” ir trīs veidu apmācības: iekšējās, ārējās un e-skola. Iekšējās apmācībās piedalās ikviens jaunais darbinieks, kas uzsāk darbu “Silmor”, un to mērķis ir pēc iespējas īsākā laikā iepazīstināt darbinieku ar visām tēmām, kas ir aktuālas viņa amata pozīcijā. Mācības notiek gan prezentāciju veidā, gan “ēnojot” kolēģus, gan praktiski darbojoties mentora pavadībā, gan arī patstāvīgi iepazīstoties ar instrukcijām.
Ārējās apmācības aptver uzņēmumam vispārēji svarīgās tēmas un nepieciešamības. Uzņēmums pieaicina lektorus, rīko meistarklases, darbinieki apmeklē kursus, seminārus, lekcijas un pieredzes apmaiņas dienas citos uzņēmumos.
E-skola uzņēmumā ir jaunums, kas ieviests kā atbalsts iekšējām apmācībām, lai padarītu tās aizraujošākas. Piemēram, ražošanas instruktāžas tiek pārvērstas videomateriālos, kas ir pieejami uzņēmuma iekšējā portālā.
Tādējādi mācību process tiek padarīts vizuāli uzskatāmāks, vienlaikus garantējot, ka visiem apmācāmajiem tiek sniegta vienota informācija.
Jaunas zināšanas jāapgūst arī vadībai
Liene Gaspažiņa stāsta, ka “Silmor” par vadītājiem izvēlas virzīt cilvēkus no savas komandas un ir svarīgi, lai, darbinieks, kurš no speciālista kļūst par vadītāju, izjustu kolēģu atbalstu. Uzņēmuma direktore ir pārliecināta, ka viens no izaugsmes stūrakmeņiem ir kvalitatīvas mācības, kuru laikā darbinieks iegūst pārliecību un zināšanas. Uzņēmuma augstākā vadība ir apguvusi ļoti praktiskas, ar finansēm saistītas mācību tēmas, taču tikpat nepieciešamas ir arī iedvesmojošas lekcijas, jo tieši tās uztur vadītāju labā emocionālajā formā un palīdz motivēt darbiniekus. Īpaši būtiski tas ir tiem darbiniekiem, kas ikdienā strādā stresa situācijās.
Aksels Minders uzsver, ka uzņēmuma “Tilde” vadība apmācībās izmanto tās pašas pieejas, ko lieto lielākā daļa darbinieku, tostarp arī pašmācību. Uzkrāt arvien jaunas zināšanas ir svarīgi. “Konkurences apstākļos daudz ko izšķir darbinieku zināšanas, iegūtās prasmes un motivācija – bez apmācībām uzņēmumam ir grūti ilgtermiņā konkurēt un attīstīties savā tirgū.”
Mācīšanās loma arvien pieaug
“Varu apliecināt, ka uzņēmumi tagad mācās vairāk. Mācīšanās un pašattīstība ir kļuvusi par dzīvesstilu. Kad pirms sešiem septiņiem gadiem strādāju Rīgas Ekonomikas augstskolas Vadītāju tālākizglītības nodaļā, daži kursi, pat ar starptautiski atzītiem lektoriem, notika nelielās grupās, bet šodien vērojama pavisam cita aina – laikus nepiesakoties, var netikt uz kursu. Ekonomiskā iekritiena efekti ir pārvarēti, un apziņa par mācīšanās nepieciešamību pieaug. To apliecina arī tas, ka vadītāji bieži ir gatavi par mācībām maksāt no personiskā budžeta,” stāsta Anda Kļaviņa.
Ir vērojama tendence līdztekus jaunu profesionālo zināšanu apguvei veicināt arī par pašizaugsmi – koučinga vai dažādu apmācību veidā. Tā vairs nav tikai augstākā līmeņa vadītāja privilēģija – skaidru personisko mērķu izvirzīšana, karjeras plānošana, darba jēgas apzināšanās ir katra darbinieka interesēs, un arvien vairāk uzņēmumu iegulda tajā.
“Konkrēts piemērs – kāds Latvijas tirdzniecības centrs veica visu nodaļu vadītāju apmācību pozitīvajā psiholoģijā – kas ir īpaši svarīgi, ja bizness ir saistīts ar klientu labsajūtas vairošanu. Uzņēmumā ieviesa vairākus kontrolpasākumus – piemēram, rīta kafijas pauzēs un sapulcēs pārrunāt katra personisko ieguldījumu iepriekšējā dienā atrisinātās situācijās. Pēc gada viņi ziņoja, ka šī pieeja integrēta uzņēmuma ikdienā un ir sasniegusi izvirzīto mērķi – psiholoģiskās labsajūtas vairošanu,” atminas Anda Kļaviņa.
“Ļoti būtiski ir saprast, ka vārds “apmācības” nenozīmē tikai ārējus kursus vai pasniedzēju, kas nāk kaut ko iemācīt. Apmācību formu ir ļoti daudz un dažādas – tā ir gan apmācība darbā, mācoties vienam no otra, gan pašmācība, gan pienākumu bagātināšana, gan amata maiņa, gan visa veida komandu mācības. Izmantojot dažādas mācību formas un veidus, kas īpaši piemērotas katram konkrētajam cilvēkam mēs varam panākt ilgtspējīgu un efektīvu uzņēmuma kopējo attīstību,” uzsver A. Minders.
