Raksta attēls

Lai vīrusu laikā neciestu bizness

Ziemas sākums mājās un darba vietās tradicionāli pienāk gan ar patīkamām gaidāmo svētku sajūtām, gan ne tik patīkamo “vīrusu laiku”. Daļai saslimšana laimīgi iet secen, kamēr dažiem nākas ar to pamatīgi pacīnīties un kavēt darbu, kas tieši pirmssvētku laikā var visai būtiski ietekmēt biznesu. Par to, vai vecais joks par saaukstēšanos, kas bez zālēm ilgst veselu nedēļu, bet, lietojot medikamentus, tikai septiņas dienas, ir patiess un kā uzveikt vīrusus, stāsta ārsts, pētnieks, SilvExpo līdzīpašnieks Uģis Klētnieks.

Mēs dzīvojam pie vīrusiem, nevis viņi pie mums

Pēc ģenētiskā materiāla apjoma tieši vīrusu uz Zemes ir visvairāk. Tie ir visur – gaisā, okeānā, mūsu ķermenī. Var teikt, ka mēs dzīvojam vīrusu pasaulē – mēs dzīvojam pie viņiem, nevis otrādi. Ir uzskats, ka vīrusiem ir bijusi nozīmīga loma arī evolūcijā, jo tie var pārnest ģenētisko informāciju. Būtībā bez vīrusiem cilvēks noteikti nebūtu tāds, kāds ir tagad. Un paldies viņiem par to! Taču, ja vīrusi pārmērīgi savairojas, tie var kļūt bīstami.

Saaukstēšanos, kas nav viena slimība, bet gan dažādu augšējo elpceļu infekciozs sindroms, izraisa vairāk nekā 200 dažādi vīrusi. Tā kā tiem nepatīk sals, tāpat kā sauss un karsts laiks, tad tieši rudens, ziemas sākums un pavasaris ir periodi, kad vīrusi savairojas un no to izraisītām saaukstēšanās slimībām ciešam visbiežāk.

Saaukstēties 2–3 reizes gadā pieaugušam cilvēkam ir pavisam normāli – uzskata ASV Meijo klīnikas speciālisti. Eksperts ir pārliecināts, ka saaukstēšanās varētu būt vēl retākas, ja mēs dzīvotu tādu dzīvesveidu, kādam esam radīti. Agrāk cilvēki ēda dabiskāk, vairāk kustējās, bija spiesti strādāt dabā, piemēroties gadalaikiem, līdz ar to viņiem bija gluži cits rūdījums un viņi arī mazāk slimoja. Mūsu dzīvesveids šādu rūdījumu neveicina, turklāt mēs tiecamies dzīvot sterilos apstākļos un rezultātā kļūstam arvien uzņēmīgāki pret vīrusiem.

Saaukstēšanās pati par sevi nav bīstama un pārsvarā tās norise nav smaga, it īpaši, ja cilvēkam ir veselīgs dzīvesveids un viss ir kārtībā ar imūnsistēmu. Taču tā ir visbiežākā un masveidīgākā saslimšana ar apgrūtinošiem simptomiem, tāpēc pašu vai bērnu saaukstēšanās dēļ daudziem nākas kavēt darbu vairākas dienas vai pat nedēļas gadā. Uzņēmumam tas nozīmē iekavētus darbus un finansiālus zaudējumus. Pirms vairākiem gadiem ASV veiktā pētījumā noskaidrots, ka ik gadu saaukstēšanās dēļ valsts ekonomika zaudē ap 40 miljardiem ASV dolāru.

Dārgie “cukurgailīši” un labās baktērijas

Kādi padomi cīņai pret saaukstēšanos tikai nav dzirdēti – katram ir sava recepte un ieteikumi. Arī katram ārstam ir savas metodes. Kāpēc tādas atšķirības? Izrādās, nav stabilu vadlīniju un ieteikumu saaukstēšanās ārstēšanā.

2018. gada septembrī Bāzeles Universitāte veica vērienīgu pētījumu, mēģinot noskaidrot, kā uz ieilgušu saaukstēšanos iedarbojas dažādi aptiekās pieejamie medikamenti. Apkopojot vēl daudzu citu pētījumu datus, tika secināts, ka neviens no medikamentiem nav saīsinājis slimības norisi. Lielākā daļa zāļu, ko aptiekās piedāvā pret saaukstēšanos, tikai īslaicīgi atvieglo mūsu pašsajūtu. Tādas ir arī, piemēram, sūkājamās piparmētru ledenes – tās mitrina kaklu, un mēs uz brīdi jūtamies labāk. Bet ārstēšanās nenotiek.

Un tieši tas pats ir sakāms par daudziem pārdošanā pieejamiem līdzekļiem – tie ir saldi cukurgailīši par lielu naudu. Turklāt daudzviet tiek piedāvāti arī līdzekļi ar antibakteriālu iedarbību un pievienotām spēcīgām ķīmiskām vielām, kas saaukstēšanās gadījumā ne tikai neārstē, bet pat pasliktina stāvokli.

Cilvēks lieto medikamentus, bet slimības simptomi tikai pastiprinās, klepus ieilgst un pieaug, līdz pēc pāris nedēļām viņš ir spiests doties pie ārsta, lai uzsāktu jau nopietnu ārstēšanos. Tā ir liela problēma, ka cilvēki bieži vien nodara sev pāri, vienkāršu saaukstēšanos sākot ārstēt ar spēcīgiem antibakteriāliem līdzekļiem.

Lai mēs saprastu, kā vislabāk tikt galā ar saaukstēšanos, jāzina, kā tieši vīruss nonāk organismā. Ieejas vārti gaisa pilienu infekcijām ir mutes un deguna gļotāda. Gļotādās atrodas dažādas vielas un labās baktērijas, kas mūs pasargā no patogēnās mikrofloras – tas tiek saukts par mūsu mikrobiomu. Baktērijas ir gan degunā, gan mutē, gan uz zobiem, mandelēm, rīklē, gan tālāk gremošanas traktā un augšējos elpceļos. Un katrā vietā tās ir atšķirīgas – ir 600 līdz 1000 dažādu baktēriju sugu. Lielākoties tās ir mums draudzīgas un turklāt izdala vielas, kas palīdz cīnīties pret ārējiem iebrucējiem – vīrusiem un patogēnajām baktērijām. Tāpēc, sajūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, galvenais uzdevums ir neiznīcināt labās baktērijas – tās ir mūsu vienīgais dabiskais palīgs, lai nesaslimtu un spētu viegli un ātri izveseļoties.

Diemžēl mēs, pat paši neapzinoties, lietojam daudzus šķietami nevainīgus līdzekļus – dezinficējošus šķidrumus, agresīvas zobu pastas, sūkājamās tabletes ar pievienotiem antibakteriāliem līdzekļiem, arī pārāk karstus dzērienus vai stipro alkoholu, kas burtiski iznīcina labās baktērijas un paver ceļu slimībām. Nemaz nerunājot par absurdu, kad daži pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm sāk lietot antibiotikas, kas vispār neiedarbojas uz vīrusiem, tikai iznīcina labās baktērijas. Rezultātā mēs sākam justies vēl sliktāk un slimojam ilgi.

Kā stiprināt darbiniekus vīrusu laikā

Lai kurp mēs pirmssvētku laikā dotos, visur priekšā ir piparkūkas, saldumi, pīrādziņi. Taču tieši ēdiens ir viens no iemesliem, kāpēc rīkles un mutes mikroflora varētu nebūt laba. Uģis Klētnieks iesaka kaut vai tikai vīrusu laikā atteikties no cukura un saldumiem, jo tie “garšo” arī sēnītēm un dažām baktērijām, kas savairojas un izjauc līdzsvaru mikrobiomā. Mūsu labajām baktērijām nepieciešamas šķiedrvielas, tāpēc būtu jāēd klijas, skābēti kāposti, dārzeņi, augļi. Daudzos produktos ir vielas, kam ir pierādīta pretiekaisuma iedarbība, – to vidū ir kurkuma, ingvers, kanēlis, meža dzērvenes, mellenes, ķiploki, sīpoli.

Vitamīnus un antioksidantus ieteicams uzņemt dabiskā veidā – ar smiltsērkšķiem u. c. saldētām ogām un zaļumiem.

Vienīgais no ķīmiski ražotajiem vitamīniem, kas mums ir nepieciešams un kura efektivitāte ir neapšaubāmi pierādīta, ir D3 vitamīns – pārliecinieties, vai jums ir optimāls tā līmenis asinīs.

Ja tā nav, sāciet to lietot. Daudzos birojos tiek nodrošināti augļi, un tas ir tiešām labs veids, kā pasargāt darbiniekus.

Jaunzēlandē tika pētīti bērni, kas dzīvo uz vienas no salām ar ļoti nepatīkamu klimatu, bet praktiski neslimo. Zinātnieki atklāja, ka viņiem kaklā mikroorganismu sastāvs ir atšķirīgs. Uz šo Jaunzēlandes pētījumu bāzes SilvExpo sadarbībā ar Jaunzēlandes kolēģiem ir radījis sūkājamās tabletes “FaringoPro”, kuru sastāvā ir dzīvas labās baktērijas, kas uzlabo mutes mikrobiomu un palīdz aizsardzībai pret vīrusiem. Cilvēkiem ar labu imūnsistēmu šādi dzīvo baktēriju līdzekļi nebūtu vajadzīgi, bet pārējiem vīrusu sezonas laikā tie var noderēt gan profilaksei, gan tad, kad parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi.

Ieteicamais rīcības plāns birojā vīrusu laikā

1. Bieži vēdināt telpas – vēlams, pilnībā atverot logus (vīrusi izplatās gaisa pilienu veidā).
2. Mazgāt rokas daudz biežāk, noteikti izmantojot ziepes (tā noskalojam nost vīrusus).
3. Šķaudīšanai, šņaukšanai izmantot vienreiz lietojamās papīra salvetes.
4. Ja gaiss ir ļoti sauss, ieteicams to mitrināt (sauss gaiss veicina gļotādu izžūšanu).
5. Nomainīt konfektes un piparkūkas pret āboliem, riekstiem, dārzeņu čipsiem.
6. Aizstāt kafiju ar:

  • zāļu tējām, kam pievienots ingvers, kanēlis, kurkuma, krustnagliņas; ja pievienojat medu, tad tikai ļoti svaigu un pavisam nedaudz (medus arī ir cukurs);
  • Islandes ķērpja tēju (tā ārstnieciskā iedarbība ir zinātniski pierādīta);
  • saldētu ogu – aveņu, dzērveņu, smiltsērkšķu – dzērieniem, kuriem pievienotas minētās veselīgās garšvielas.Ja darbinieks jau ir saslimis, atļaujiet viņam pāris dienas paārstēties vai vieglas saaukstēšanās gadījumā pastrādāt no mājām (tā pasargāsiet pārējos no inficēšanās).

7. Akūtajā vīrusu laikā nerīkojiet masu pasākumus, piemēram, lielas tikšanās, sapulces (vīrusi cirkulē gaisā – jo vairāk cilvēku vienkopus, jo lielāka iespējamība saslimt).

8. Parūpējieties par pozitīvām emocijām arī darba vietā – labs garastāvoklis un smiekli stiprina imunitāti.