22. nov, 2016

Karšu norēķini – izaicinājums vai ieguvums?

Karšu norēķini palēnām ir kļuvuši par ļoti daudzu cilvēku ikdienu. Kartes ir visur, un tas, protams, ir izaicinājums arī uzņēmējiem - dzīvot līdzi laikam un ļaut saviem klientiem justies apmierinātiem. Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē pircēji ar kartēm maksās vairāk un vairāk, un Latvija tam ir gatava jau tagad.

Karšu norēķinu nostiprināšanās Latvijā ir izdevīga gan uzņēmējiem, gan viņu klientiem. Un pašlaik karšu skaits Latvijā acīmredzami aug - privātpersonām ir izsniegti 2,2 miljoni karšu, kas nozīmē, ka karšu mums ir vairāk nekā iedzīvotāju. Un šeit es nemaz nerunāju par to, ka papildus tām ir izsniegtas kartes arī juridiskām personām.

Ja izceļam šādas attīstības pozitīvos aspektus, tad ieguvumi ir viegli saprotami. Pirmkārt, tas dod izvēles iespējas. Klients var maksāt gan skaidrā naudā, gan izmantojot karti. Otrkārt, maksāt ar karti ir drošāk. Ja tev nozags maku, kas ir pilns ar naudu, tad ar to arī viss būs beidzies. Bet, ja tev nozags karti, tad nauda būs drošībā. Savukārt tirgotājiem ir citas priekšrocības. Izmantojot kartes,uzņēmējiem ir mazāka saskare ar skaidru naudu, līdz ar to mazāk kļūdu un arī potenciālu zādzību. Tāpat tā ir lieliska iespēja ietaupīt inkasācijas izdevumus. Tiesa, lai tiktu pie šiem ieguvumiem, uzņēmējam vispirms ir jāizpilda mājasdarbs, izveidojot atbilstošu infrastruktūru - kaut vai uzstādot pašu elementārāko karšu termināli.

Pašreizējā tendence neapšaubāmi ir tāda, ka karšu maksājumi kļūst arvien izplatītāki, taču domāju - pienāks brīdis, kad tie sasniegs savus dabiskos griestus. Tie varētu būt aptuveni 80 % no visiem darījumiem, un tad jau tālāk kāpums būs neliels. Tas ir loģiski, un tas ir normāli. Taču mums vēl ir, kur augt. Piemēram, Igaunijā, kas ir līdere Baltijas valstu vidū, šis rādītājs pagaidām ir tikai aptuveni 60 %. Savukārt mēs esam otrajā vietā, apsteidzot lietuviešus. Tāpēc, lai arī Eiropas kontekstā izskatāmies diezgan labi, mums visiem kopā vēl ir, kurp tiekties!

Iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm ir viens no pamatrādītājiem, lai ātri un vienkārši, nepētot datus, noteiktu, cik labi attīstīta ir konkrētās valsts banku sistēma. Un Latvijā iespēja maksāt ar kartēm ir pat mazos veikaliņos un nelielos miestiņos, kas, runāsim godīgi, rietumvalstīs joprojām ir diezgan liels retums. Turklāt skaitļi rāda, ka iedzīvotāju vēlme maksāt ar karti tikai palielinās, un es pat esmu brīnījies par to, cik elastīgi uzņēmēji tiek līdzi šai vēlmei. Tāpat Latvijā maksa par karšu lietošanu ir neliela, piemēram, Anglijā, kur esmu dzīvojis un strādājis, tā ir daudzas reizes augstāka. Mums karšu norēķini ir plaši pieejami, turklāt tirgū ir gandrīz visi lielie zīmoli, kas nebūt nav tik pašsaprotami daudzās citās valstīs. Tāpēc nešaubīgi varu teikt, ka karšu norēķinu jomā mēs uz Eiropas fona izskatāmies ļoti labi. Pat vairāk - daudzām valstīm mēs esam paraugs. Esmu pārliecināts, ka nākotnē šī situācija atstās pozitīvu iespaidu uz ēnu ekonomikas apkarošanu, jo, attīstoties karšu norēķinu sistēmai, visas finanšu plūsmas kļūst caurskatāmas un izsekojamas. Līdz ar to negodīgiem cilvēkiem ir daudz grūtāk blēdīties, un no tā iegūst visi - gan uzņēmēji, gan viņu klienti, gan valsts ekonomika.

Noskatieties video "Cik bieži klienti maksā ar karti?" un izlasiet pieredzes stāstus.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?