Raksta attēls

Ziedot.lv: labdarība krīzes laikā – vēl svarīgāka

Pārtika trūkumcietējiem, rehabilitācija bērniem ar kustību traucējumiem un vardarbības upuriem, psihoemocionālais atbalsts ģimenēm un rūpes par pamestiem dzīvniekiem – tā ir tikai daļa no svarīgā un grūtā ikdienas darba, ko Latvijā veic sabiedriskā labuma organizācijas. Covid-19 laikā tām nācies uzņemties arī krīzes aģentu lomu. Kāpēc ārkārtas situācijā iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir vēl svarīgāk stiprināt šos aģentus, kādas ir ziedošanas tendences un kas kopīgs biznesa un labdarības organizācijām, – stāsta “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.

Palīdzības lūgumu kļūst vairāk

Salīdzinot ar 2008. gada ekonomiskās krīzes laiku, šobrīd valsts un pašvaldību sociālās palīdzības tīkls ir plašāks un stiprāks un kā valsts krīzei esam gatavāki. Tomēr šajā tīklā aizvien ir caurumi, ko cenšas novērst sabiedriskā labuma organizācijas. Gan “Ziedot.lv”, gan citu palīdzības organizāciju darba apjoms šajā laikā ir palielinājies, jo labdarības pamatprogrammām nākušas klāt krīzes vajadzības un palielinājies to iedzīvotāju loks, kam ir nepieciešams atbalsts.

Kopš 2020. gada 1. marta Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 16 450 personām, sasniedzot 8,2% reģistrētā bezdarba līmeni valstī.

Salīdzinot ar gada sākumu, martā par apmēram 13% pieaudzis sociālās palīdzības saņēmēju skaits. Kopā martā un aprīlī krīzes pabalstu saņēmušas 1203 personas, toskait 512 bērni.

Krīze padarījusi sarežģītāku daudzu ikdienu – gan emocionāli, gan finansiāli. Bažas par ienākumu samazināšanos, zaudētā iespēja brīvi pārvietoties, ierastā dzīves ritma maiņa, ikdienas slodzes pieaugums vai, gluži otrādi, dīkstāve nopietni ietekmē dažādu sabiedrības grupu emocionālo labsajūtu. Tas atspoguļojas gan vardarbības pieaugumā, gan skolas vecuma bērnu ģimeņu izmisumā, jaunajos apstākļos netiekot ar visu galā.

Sekas redzam labdarības jomā. Palīdzības lūgumu kļūst aizvien vairāk, bet vienlaikus krīzes sākumā strauji samazinājās ziedojumu skaits.

Iezīmējas jauna korporatīvo ziedojumu kultūra

Šobrīd, kad sabiedrība ir pieņēmusi vīrusa klātbūtni, ziedojumu apjoms ir atjaunojies, tomēr prioritātes ir mainījušās – iedzīvotāji visaktīvāk atbalsta iniciatīvas, kuru mērķi ir saistīti ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu, piemēram, sagādāt datorus skolēniem un maltītes mediķiem. Krīzes skarto atbalstam ziedo arī uzņēmumi. Korporatīvo ziedojumu spektrā dominē produkcijas dāvinājumi – daudzi uzņēmumi palīdz sagādāt pārtikas pakas un maltītes.

Pandēmija ne tikai ieviesusi korekcijas ziedojumu mērķos un pamudinājusi iedzīvotājus un uzņēmumus iesaistīties krīzes izgaismotu un saasinātu problēmu risināšanā, bet arī iezīmējusi jaunas tendences uzņēmumu ziedojumu struktūrā. Pirms ārkārtas situācijas uzņēmumi visbiežāk uzticīgi ziedoja vienai vai dažām sabiedriskā labuma organizācijām, sniedzot palīdzību konkrētas problēmas risināšanai. Šobrīd tie sāk domāt, kā atbalstīt iespējami lielāku iedzīvotāju loku, labdarībai plānotos resursus sadalot vairākām sabiedriskā labuma organizācijām.

Vairāki uzņēmumi īstenojuši paši savas Covid-19 labdarības kampaņas, ziedojot gan pirmās nepieciešamības vajadzībām gan emocionālās labklājības stiprināšanai.

Viena no šādām kampaņām ir Swedbank īstenotā programma “Stiprāki kopā”, kas vienlaikus atbalsta astoņas atšķirīgas iniciatīvas, darbinieku vārdā ziedojot 100 000 eiro sabiedriskā labuma organizācijām un aicinot programmā iesaistīties arī Latvijas iedzīvotājus un citus uzņēmumus. Šī programma ir viens no vēstnešiem jaunajai korporatīvajai ziedojumu kultūrai Latvijā. Uzņēmumi sāk arvien vairāk apzināties, ka dažādu sabiedrības grupu problēmas ir arī viņu problēmas, jo biznesa vidē kā savienoto trauku sistēmā sabiedrības labklājība satiekas ar uzņēmējdarbības interesēm.

Atbalsts vajadzīgs arī palīdzības sniedzējiem

Uz sabiedriskā labuma organizāciju pleciem tiek uzkrauta liela daļa Latvijā gadiem milzušo un neatrisināto problēmu un vienlaikus arī sabiedrības un ziedotāju gaidas uz rezultātu. Lai šo organizāciju darbība būtu efektīva, tām, tāpat kā biznesa struktūrām, ir jāatbild uz virkni jautājumu: “Par kādiem rezultātiem būsim atbildīgi? Kā tos sasniegsim? Cik šo rezultātu sasniegšana izmaksās un kā mēs to finansēsim? Kā veidot organizāciju, lai sasniegtu vēlamos rezultātus?” Vienlaikus jāraugās, lai atbalstītāju saziedotā finansējuma apmērs būtu samērojams ar tā apgūšanai nepieciešamajiem resursiem.

Bieži tiek maldīgi pieņemts, ka labdarības organizācijas vada un to darbību nodrošina tikai brīvprātīgie. Jā, galvenā motivācija darboties labdarības jomā ir misijas apziņa, nevis nauda, tomēr lielākajā daļā sabiedriskā labuma organizāciju ir algots darbaspēks, kas organizē brīvprātīgo darbu. Nereti šo organizāciju naudas plūsma nav samērojama ar cienīgu atalgojumu par izcilu sniegumu un vienlaikus nav pietiekami liela, lai varētu veikt nopietnus ieguldījumus organizācijas kapacitātes stiprināšanā. Vēl vairāk – bezpeļņas organizācijas veiksmīga darbība ziedotājiem var šķist attaisnojums pārtraukt atbalstu, jo organizācijai taču vairs “nevajag” naudu. Gan publiskie, gan privātie ziedotāji pārsvarā vēlas atbalstīt programmas, īpaši jaunizveidotas, nevis ziedot pašas organizācijas darbībai. Programmas seko finansējumam. Rezultātā finansējums arvien jaunās programmās pārsniedz atbalstu jau esošajām un komanda ir pārstrādājusies, jo raujas uz visām pusēm, nav pietiekami finansiāli atalgota un bieži vien arī strādā bez pietiekama tehniskā nodrošinājuma.

Sabiedriskā labuma organizāciju darbinieki ir pieraduši “izdarīt vairāk ar mazāk”, bet ilgtermiņā zaudētāji būs tieši atbalsta saņēmēji. Jo, tāpat kā biznesā, arī sabiedriskā labuma organizāciju sektorā rezultātu sasniegšanai ir nepieciešami resursi un tam ir konkrētas izmaksas.

Tāpēc aicinu uzņēmumus pārvērtēt savus priekšstatus par atbalstu nevalstisko organizāciju pamatdarbībai. Vērtīgs būs arī atbalsts preču un pakalpojumu veidā. Piemēram, dažu datoru ziedojums organizācijas ikdienas darbam palīdzības sniedzējiem nozīmētu būtisku iespēju palīdzēt vēl lielākam cilvēku lokam.

Kopējam labumam

Šajā laikā gan daudzi uzņēmumi, gan sabiedriskā labuma organizācijas izjūt neziņu par rītdienu. Tikpat lielā neziņā dzīvo cilvēki, kuriem ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Pandēmija ir samazinājusi dzīves tempu un sabremzējusi ekonomiku, bet vienlaikus dramatiski palielinājusi vajadzību pēc palīdzības. Iedzīvotāju un uzņēmumu ziedošanas aktivitāte liecina, ka mēs kā sabiedrība esam nobrieduši un apzināmies, ka nevalstiskā sektora organizācijas ir mūsu atbalsta tīkls. Sabiedrības labums ir katra cilvēka un mūsu visu kopējais labums. Aicinu to visiem kopā vairot gan krīzēs, gan miera laikos.