Ja esat nolēmis uzsākt biznesu, ir vērts apzināties arī psiholoģiskos šķēršļus, kas varētu traucēt veiksmīgai virzībai uz priekšu. Tas palīdzēs no šiem šķēršļiem izvairīties vai tos pārvarēt.
1. Perfekcionisms un bailes no kļūdām. Uzsākt biznesu ir grūti perfekcionistiem, jo viņi baidās, ka kaut ko var izdarīt nepareizi.Taču jāsaprot, ka biznesā no kļūdām pasargāts nav neviens, tās pieļaut ir cilvēcīgi un savu kļūdu apzināšanās cilvēkam palīdz virzīties uz priekšu. Katru neveiksmi nebūt nevajag uzskatīt par katastrofu. Te var palīdzēt psihologa konsultācija, kurā tiek izanalizēti iespējamie kļūdu scenāriji, kā arī uzņēmēja pašnovērtējums un tā atbilstība realitātei. Ja cilvēkam ir pārliecība par sevi un humora izjūta, viņš daudz vieglāk spēj uzsākt ko jaunu.
2. Pozitīvā noliegums, koncentrējoties uz negatīvo. Ir svarīgi akcentēt sasniegumus, nevis neveiksmes. Piemēram, ja uzņēmums ir izturējis krīzi, bet tās laikā nav spējis attīstīties, uzņēmējs to var novērtēt dažādi. Viens variants: „Neko jau neesmu paveicis, esmu tikai maza, nīkulīga uzņēmuma vadītājs.” Otrs: „Varu lepoties! Daudzi bankrotēja, bet es mācēju veiksmīgi pārlaist krīzi, un tātad, tai beidzoties, spēšu uzņēmumu attīstīt!” Negatīvais skatījums liek sastingt, izvairīties, nedarīt; pozitīvais – darboties, plānot, veidot ko jaunu. Uzņēmuma attīstībai ir svarīgas uzņēmēja pozitīvās emocijas.
3. Iekšējās motivācijas trūkums. Gadās, ka to, ka cilvēkam jākļūst par uzņēmēju, viņam iestāstītjis kāds cits – sieva, māte, kolēģi, draugi. Ja tā nav jūsu paša vēlme, tad, protams, būs grūti par šo ideju degt un īstenot to dzīvē.
4. Darbs un tikai darbs! Veiksmīgs, radošs darbs nav iedomājams bez pilnvērtīgas atpūtas un jauniem iespaidiem. Taču daudziem biznesa iesācējiem šķiet, ka viņi gūs vairāk panākumu, strādājot no agra rīta līdz pusnaktij, nevis vakara stundas atvēlot gājienam uz koncertu, teātri vai trenažieru zāli. Šādi cilvēki drīz pārstrādājas un izdeg. Tāpēc – lai cik daudz darba jums būtu, vismaz pāris stundu nedēļā atvēliet kādam kultūras pasākumam vai fiziskai aktivitātei. Sports ne tikai palīdz uzturēt fizisko formu, bet ir labs antidepresants un veicina domāšanu.
5. Plānošanas nenovērtēšana. Latvijā daudziem vadītājiem šķiet, ka pareizi ir daudz un smagi strādāt, nevis „zīlēt mākoņos”, plānojot uzņēmuma nākotni. Viņi domā, ka plānot var arī automašīnā pa ceļam uz darbu vai brīvdienās, rušinoties pa dārzu. Kļūda – racionāla plānošana ir nopietns un uzņēmumam stratēģiski nozīmīgs darbs, kas var ietaupīt tukšas pūles.
6. Neprasme deleģēt darbus. Bieži vien uzņēmuma īpašnieks nevēlas zaudēt kontroli un deleģēt atbildību padotajiem, jo domā, ka pats visu var paveikt labāk. Varbūt arī var, taču, pašam darot mazās lietas, neatliks laika lielajām. Tamdēļ ir svarīgi iemācīties deleģēt padotajiem ne vien darbus, bet arī atbildību par rezultātu, jo tā viņus motivēs uzticēto paveikt pēc iespējas labāk. Pieeja „visu pats” ir nepareiza.
7. Neprasme izteikt uzslavas un/vai kritiku. Ikviena uzslava motivē strādāt vēl labāk, tāpēc vadītājam vienmēr jāizsaka atzinība padotajiem par katru labi paveiktu darbu. Nedrīkst atstāt bez ievērības arī negācijas uzņēmumā, bet par tām jārunā lietišķi, korekti un analītiski, nevienu neaizvainojot personīgi.
8. Kautrēšanās lūgt padomu vai informāciju citiem. Ir tikai normāli, ja iesācējs biznesā lūdz padomu no pieredzējušiem uzņēmējiem. Taču daudzus attur tādas kļūdainas domas kā „Man taču viss jāzina un jāsaprot pašam” vai „Lūdzot palīdzību, atstāšu nekompetenta cilvēka iespaidu”. Šāda nostāja var aizkavēt jums svarīgu jautājumu atrisināšanu un kavēt biznesa attīstību.
Atcerieties – neviens nav ideāls. Ja vēlaties būt veiksmīgs uzņēmuma vadītājs, jums vajag apzināties gan savas stiprās, gan vājās puses un darboties tā, lai pēdējās netraucē jūsu biznesam. Un te jums lieti var noderēt arī psihologa palīdzība.
