Jums ir ideja, bet neesat droši par to, cik tā interesanta auditorijai vai investoriem? Domājat par veidiem, kā iegūt naudu tās īstenošanai? Varbūt ir vērts apsvērt digitālajā laikmetā arvien lielāku popularitāti iemantojošās pūļa finansējuma iespējas, kas pieejamas arī Latvijā.
Gadsimta tendence
Pūļa finansējums (crowdfunding) ir alternatīva kolektīvās finansēšanas forma, kas balstās uz cilvēku brīvprātīgām iemaksām, savienojot tos, kam nepieciešami līdzekļi kādas labas idejas īstenošanai, un tos, kuri vēlas to finansiāli atbalstīt.
Pūļa finansēšanu no ziedošanas atšķir tas, ka ieguldītāji saņem pretī kādu materiālu vai nemateriālu atlīdzību (reward). Tā var būt daļa no finansētā projekta nākotnes peļņas, gatavais produkts vai iespēja kādā vilinošā veidā pašiem iesaistīties finansētajā projektā.
Kaut sabiedrība nozīmīgus projektus finansējusi jau senāk, jēdziens “pūļa finansēšana” ir pavisam jauns. Šo modeli sāka izmantot visupirms mūzikas un mākslas kopienās.
Vairāki avoti par pirmo internetā veiksmīgi īstenoto pūļa finansēšanas kampaņu min līdzekļu vākšana britu rokgrupas “Marillion” ASV tūrei 1997. gadā.
2000. gadu sākumā jaunas iespējas šajā jomā pavēra sociālo tīklu un vienlaikus – ietekmīgu pūļa finansēšanas platformu rašanās. Šīs jomas līderu – ASV platformu “Indiegogo” (2008), “Kickstarter” (2009) u.c. – globālie panākumi liecina, ka nu jau šo finansēšanas modeli var nosaukt par gadsimta tendenci. 2012. gadā pasaulē šajā jomā tika apgrozīti 2,7 miljardi dolāru, 2014. gadā – jau 16,2 miljardi, bet 2015. gadā – 34,4 miljardi dolāru. Un tendence ir tām pieaugt.
Pūļa finansēšanas platformu priekšrocības
Kas padara pūļa finansēšanas platfomas tik pievilcīgas? Šo finansējuma kanālu var izmantot visdažādākajiem mērķiem – gan labdarības kampaņām, gan kultūras, izklaides un sociāliem projektiem, gan inovatīvu biznesa ideju īstenošanai, kurām citādi būtu grūti vai neiespējami rast finansējumu.
Prezentējot savu ideju pūļa platformā, projekta autors var ātri gūt izpratni par to, vai viņa produkts ir cilvēkiem nepieciešams un būs pieprasīts tirgū: laba un citiem interesanta ideja spēs ātri iegūt nepieciešamo finansējumu. Turklāt šāda platforma ir arī lieliska iespēja vienlaikus reklamēt un pārdot produktu, kā arī atrast domubiedrus, ar kuriem kopā nākotnē radīt jaunus projektus. Saistoša ir arī neformālā, radošā vide un vienkāršība, kāda pastāv pūļa finansēšanas kopienā, tostarp demokrātiskā informācijas plūsma.
Labo projektu banka
Kā savā pētījumā norāda komunikācijas eksperts Edgars Zeltmanis, Latvijā kopienas finansējuma modelim ir dziļas saknes. Radniecīgi piemēri – ziedojumu kampaņa Brīvības pieminekļa celtniecībai 20. gs. 30. gados. Pūļa finansējums jau 15 gadus veiksmīgi tiek izmantots labdarībā – portālā “Ziedot.lv” un citur.
2015. gadā izveidota kolektīvā ieguldījuma platforma “Projektubanka.lv”, kuras mērķis ir ne vien palīdzēt rast līdzekļus jaunām idejām, bet arī popularizēt kolektīvā ieguldījuma principu, pašorganizēšanos un atbildības uzņemšanos, dodot cilvēkiem iespēju ieguldīt savu naudu projektos, kurus tie vēlas redzēt piepildāmies labākas valsts un sabiedrības vārdā. Līdz 2018. gada jūlijam “Projektubanka.lv” 3459 atbalstītāji 37 sekmīgi īstenotos projektos ieguldījuši jau 120 345 eiro.
No sulasspiedes līdz kriminālkomēdijai
Kā tas darbojas praksē? “Projektubanka.lv” vadītājs Māris Cīrulis var minēt vairākus veiksmīgus kopienas finansētus projektus.
Viens no tiem ir “Ābolis”: kāds Vecumnieku pagasta iedzīvotājs vēlējās uzņemties novārtā atstāta ābeļdārza apsaimniekošanu un ražot ābolu sulu, sidru un citus kārumus, bet viņam trūka naudas jaudīgas sulasspiedes iegādei.
Šo projektu līdzcilvēki atsaucīgi atbalstīja, jo viņš bija “savējais” un viņi projekta īstenošanā saskatīja praktisku labumu vietējai videi un sev.
Sociāli nozīmīgs un interesants projekts ir grāmata “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”. Tā autori jau pirms projekta publicēšanas “Projektubanka.lv” bija izveidojuši tā lapu “Facebook”, kur tas bija iemantojis vairāk nekā 1000 sekotāju. Jau bija radīts saistošs stāsts un video, tādējādi, lai ievietotu projektu platformā, atlika vien informāciju apkopot. Pateicoties šīm iestrādēm, izdevās īsā laikā savākt projekta īstenošanai nepieciešamo summu.
Savs sekotāju pulks “Facebook” jau bija arī galda spēlei “Burtošanas čempionāts”. Spēles izstrāde bija aizsākta jau 2013. gadā, un daļu finansējuma bija piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds, bet pietrūka ražošanai. Tikko nodibinātā “Projektubanka.lv” bija lieliska iespēja: daudzi cilvēku vēlējās šo produktu, un 2015. gada beigās spēle jau tika izlaista.
“Projektubanka.lv” līdz šim vērienīgākais projekts ir pilnmetrāžas kriminālkomēdijas “Kriminālās ekselences fonds” kampaņa.
Tā kā filmas projektam iepriekš nebija savas atbalsta grupas, komandai, lai sasniegtu mērķi, vajadzēja vairāk laika un lielākus ieguldījumus mārketingā, izmantojot visus iespējamos kanālus: sociālos tīklus, “Projektubanka.lv” atbalstītāju datubāzi, preses relīzes, plakātu izvietošanu u.c. Nepieciešamo summu – 10 000 eiro – neizdevās savākt uzreiz un kampaņu nācās vairākkārt pagarināt. Taču tā vainagojās ar panākumiem – platformas vēsturē vienam projektam līdz šim lielāko savākto naudas summu un sabiedrības visai atzinīgi novērtētu galaproduktu.
Kā radīt veiksmīgu pūļa finansēšanas kampaņu
Pretendējot uz pūļa finansējumu, panākumu „trīs vaļi” ir: citiem interesanta ideja, projekta kvalitāte un prasme izveidot un novadīt veiksmīgu kampaņu. Lūk, Edgara Zeltmaņa pētījumā balstīti ieteikumi.
- Izvērtējiet savas idejas unikalitāti un to, ko tā dos citiem.
- Sāciet ar “3 F principu” (Friends, Family and Fools) – iesaistiet iespējami daudz draugu, tuvinieku un paziņu. Tā jūs iegūsiet auditoriju, kas palīdzēs ja ne ar finansēm, tad ar informācijas par jūsu ideju izplatīšanu.
- Jau laikus radiet projekta atbalsta grupu sociālajos tīklos – tā apliecinās, ka cilvēkiem tas ir interesants, jau iemantojis atpazīstamību un būs pieprasīts, kā arī kļūs par labu atspēriena punktu veiksmīgai kampaņai.
- Pārlieciniet 12 sekundēs. Pūļa finansēšanas projekts sākas ar idejas tekstuālu un vizuālu prezentēšanu. To radot, jāņem vērā, ka vidējais laiks, ko cilvēki mūsdienās mēdz veltīt kāda raksta vai video aplūkošanai, pēc dažādu pētījumu datiem, ir sarucis līdz 12 sekundēm, tāpēc vēstījumam jābūt maksimāli skaidram, izsmeļošam un atraktīvam, lai piesaistītu potenciālo ieguldītāju uzmanību un tie saprastu, kur viņu nauda tiks novirzīta un kāds no tā būs kopējais ieguvums.
- Izveidojiet projekta tīmekļa lapu – tas vairos uzticēšanos projektam, apliecinot, ka autors tajā ieguldījis tajā ne mazumu laika un pūļu. Taču arī te jāpatur prātā, ka cilvēki mūsdienās lapas nevis lasa, bet skenē, un jāpadomā par efektīvu dizainu un saturu.
- Stāstiet par ieguvumiem. Nenoliedzami, katra laba ideja ir ziņas vērta, taču vairāk stāstiet par to, kādu labumu jūsu projekts sniegs citiem – kādas pozitīvas pārmaiņas radīs, kam palīdzēs, kādu problēmu atrisinās.
- Piesaistiet sabiedrībā pazīstamas personības, viedokļu līderus, kuriem sociālajos tīklos ir daudz sekotāju, kas atbilst jūsu projekta mērķauditorijai. Norādiet uz šo cilvēku atbalstu savam projektam – tas vairos tā uzticamību.
- Izmantojiet “word to mouth” (“no mutes mutē”) metodi: tā īpaši labi der, īstenojot sociālos projektus lokālā vidē, piemēram, pašvaldībās.
- Piedāvājiet vilinošu atlīdzību atkarībā no ieguldījuma. Piemēram, filmas “Kriminālās ekselences fonds” atlīdzību klāsts bija: atbalstītāja vārds filmas titros, ielūgumi un biļetes uz filmas pirmizrādi, plakāti ar filmas autoru autorgāfiem un pat loma filmā, kuru varēja iegūt tie, kas iemaksāja vismaz 250 eiro. Starp citu, sākotnēji plānoto lomu skaitu nācies pat palielināt.
Un noteikti nenolaidiet rokas, ja jūsu projekts uzreiz negūst cerēto atbalstu, – izanalizējiet gan savu, gan citu pieredzi un mēģiniet vēlreiz!
