Raksta attēls

Raimonds Miltiņš: Jaunās tehnoloģijas lauksaimniecībā = domāšanas maiņa

Prieks redzēt, ka ar katru gadu pieaug mūsu Latvijas lauksaimnieku interese par nākotnes tehnoloģijām un ilgtspējīgu saimniekošanu, kas saistīta gan ar precīzo lauksaimniecību, gan no-till jeb bezaršanas tehnoloģiju sējmašīnām un citām inovācijām.

Tikai mainot domāšanu un sākot interesēties par jaunām, tehnoloģiski efektīvākām un “viedākām” saimniekošanas metodēm, mēs spēsim sasniegt nākamo desmitgadu mērķus noķert savā labklājībā attīstītākās Eiropas valstis un arī ieviest Latvijas plānus ilgtspējas jomā, lai tāpat kā Eiropas Savienība sasniegtu vīziju kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē.

Ceļā uz ilgtspējīgāku un efektīvāku saimniekošanu

Ražošanas efektivitātes  paaugstināšana ir vienīgais veids kā virzīties uz lielāku labklājību ne tikai Latvijas laukos, bet arī valstī kopumā. To kā vienu no galvenajiem attīstības virzieniem nosaka arī  Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kas ir galvenais valsts vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas būtībā nozīmē, ka pirmkārt, jau pāris gadu laikā Latvijas laukos ir jāievieš jauni, tehnoloģiski attīstīti risinājumi. Tātad redzēsim arvien vairāk izmantojam energoefektīvas iekārtas, piemēram, bezpilota iekārtas, no-till tehnoloģiju sējmašīnas, saules paneļus, vēja turbīnas utt.

Otrkārt, viedo un videi draudzīgo lauksaimniecības metožu ieviešana, t.i., mazāk minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošana un vairāk videi draudzīgas metodes.

Treškārt, efektīva mēslojuma izmantošana šeit strādā precīzās tehnoloģijas, kas ļauj izmērīt kurā kvadrātmetrā nepieciešams vairāk mēslojuma, lai nepārmēslotu jau auglīgo lauka daļu un netērētu resursus nevajadzīgi piesārņojot vidi. Efektīvākās zemnieku saimniecībās jau izmanto šo metodi mēslošanas plānošanai, lai dotu laukam tieši tik, cik nepieciešams. Papildus tam, jāņem vērā noteiktie uzstādījumi attiecībā uz kopējo SEG emisiju intensitāti, oglekļa izmešu samazinājumu atmosfēras gaisā un ūdens kvalitātes uzlabošanu.

No Eiropas Savienības budžeta nākamajā lauku attīstības periodā, septiņos gados, Latvijas lauku attīstībai un tiešmaksājumos lauksaimniekiem būs piešķirti aptuveni 3,2 miljardi eiro. Ir uzstādījums, ka  40% no šī atbalsta līdzekļi būs jānovirza tieši vides un klimata prasību ieviešanai un izpildīšanai. Tāpat iecerēts, ka plašāku atbalstu saņems tieši mazās saimniecības, piemēram, tehnikas modernizācijai un efektīvāku risinājumu ieviešanai. Savukārt, lielajām saimniecībām būs iespēja apgūt šo līdzekļus, novirzot tieši investīcijām klimata un energoefektivitātes pasākumiem. Tas nozīmē, ka lielajām saimniecībām būs jāskatās inovāciju virzienā, piemēram, uz saules paneļiem, vēja turbīnām, precīzajām un videi draudzīgajām tehnoloģijām. Un tieši pēdējo no-till tehnoloģiju vēlos īpaši izcelt.

Bezaršanas tehnoloģijas sējmašīna jeb no-till

Lielākai daļai Latvijas saimniecību šī tehnoloģija ir jaunums. Tā pie mums aktīvāk tiek piedāvāta aptuveni četrus gadus, kamēr Eiropā lauksaimnieki to izmanto vairāk nekā 40 gadus, bet pasaulē jau astoņus gadu desmitus.

Atšķirībā no parastās sējmašīnas, sēklas tiek iespiestas zemē ar speciālu disku palīdzību.

Tehnoloģija ir unikāla ar to, ka zeme netiek kustināta, ļaujot augsnei dzīvot dabīgu procesu. Šādā veidā augsne ir dzīva, maksimāli saglabājot tās dabiskos mikrobioloģiskos procesus. Papildus arī samazinot auglīgās augsnes virskārtas iestrādāšanu dziļākos slāņos, kas prasa augsnes papildus bagātināšanu. Turklāt šī tehnoloģija ir labs risinājums arī bioloģiskajām saimniecībām.

Kādi ir plusi?

Kā galvenos no-till sējmašīnas ieguvumus vēlos norādīt draudzīgumu videi un samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo nav vajadzības pēc aršanas, kultivēšanas, diskošanas utt. Izslēdzot šos  augsnes apstrādes veidus, mēs ļaujam samazināt izdevumus uz darba stundām, degvielas patēriņu, tehnikas vienībām, rezerves daļām un vēl uzlabot vides pārvaldību. Bet, kas man liekas pats vērtīgākais no šīs tehnoloģijas ieviešanas - būtiski nekrītas ražības un ievērojami samazinās izdevumi.

No-till tehnoloģija pozitīvi ietekmē augsnes auglību, jo netiek izjaukti augsnes dabiskie procesi. Augsnē visu laiku paliek visas augu saknes un atliekas, nodrošinot nepieciešamo gaisa un ūdens cirkulāciju, kas augiem un mikroorganismiem ir ļoti nepieciešama.

Ja zeme tiek uzarta, dabiskā vide tiek izjaukta, turklāt auglīgā augsnes virskārta iestrādāta dziļākos slāņos, kas atkal liek domāt par lauku mēslošanu. Savukārt no-till tehnoloģija ir vērsta uz augsnes organiskā sastāva un barības elementu palielināšanu, ko nodrošina tas, ka pēc pamatkultūras novākšanas tiek sēta starpkultūra. Ar starpkultūru augsnei tiek dotas barības vielas un labāka izmantojamība nākošajam kultūraugam. Ar augu saknēm tiek izveidota dabiska mikro meliorācijas sistēma. Mitrā laikā lieko ūdeni uzņem augi, savukārt sausos apstākļos, starpkultūra, kas paliek augsnes virskārtā, nodrošina tādu kā mulču, kas neļauj augsni izkaltēt. Tā kā starpkultūra piesaista mēslojumu, arī lielos nokrišņos mēslojums netiek izskalots. Būtībā starpkultūra, kā uz paplātes pasniedz nākamajam kultūraugam nepieciešamās barības vielas.

Šādas apstrādes rezultātā augsne ir dzīva – ja paņemsim rokā un mēģināsim uztaisīt piku, to nevarēs izdarīt, jo zeme ir tik irdena, ka juks ārā. Tādā augsnē labprāt dzīvo sliekas, kas arī padara savu labo darbu, ļaujot augsnē iekļūt tik vajadzīgam gaisam un mitrumam, irdinot to.

Šī tehnoloģija palīdz samazināt oglekļa izdalīšanos gaisā jeb ierobežo siltumnīcas efekta veidošanos.

Tāpat no-till tehnoloģijas sējmašīna palīdz veikt uzreiz divas pamatdarbības sēju ar pamatmēslojuma iestrādi. Turklāt šai jaunajai pieejai ir vēl nākamais līmenis uz kuru tiekties. Ja saimnieks starpkultūrā izmanto pareizos augus, ir iespējams ne tikai piesaistīt barības elementus, bet arī nomākt nezāles un slimības un iztikt vispār bez augu aizsardzības līdzekļu smidzināšanas. Šāda pieeja prasa diezgan apjomīgu darbu un papildus izpēti, lai zinātu, kā tieši dažādi augi sadzīvo vai nesadzīvo, tomēr tā ir nākotne, samazināt ne tikai izdevumus, kas nepieciešami smidzināšanai, bet arī samazināt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz vidi. Apstrādājot zemi tradicionāli ar arklu vai disku kultivatoru, cīņa ar nezālēm būtībā ir nebeidzama, jo katru gadu uzirdinām zemes virskārtu un tās var sākt dīgt no jauna.

Turpretim, ar no-till tehnoloģiju nezāles aug daudz mazāk, jo tām nav vietas kur iesēties un pavairoties, jo augsnes virskārta visu laiku ir nosegta ar augiem vai augu atliekām.

Vēl kā vienu no priekšrocībām šādai audzēšanas tehnoloģijai jāpiemin augsnes erozijas novēršana. Kā zināms, to aramzemē izraisa divi faktori - ūdens vai vējš, kas vienkārši aizpūš vai aizskalo augsnes auglīgāko slāni. No-till tehnoloģijas gadījumā, augsni no šiem faktoriem pasargā pastāvīgi augošie augi.  

Domāšanas maiņa par 180°

Viennozīmīgi no-till sējmašīnas tehnoloģija liek mainīt domāšanu, jo maina ierasto kārtību, kā ierasti esam apstrādājuši zemi. Ja pirms 20 gadiem kādam zemniekam pateiktu, vari nodot arklu metāllūžņos, diez vai no šādas saimniecības varētu aiziet sveiks un vesels. Tomēr jaunās tehnoloģijas liek mums citādāk skatīties ne tikai uz lauksaimniecības biznesa pusi – cik kas maksā un cik lielu peļņu zemnieks var gūt, bet arī ietekmē mūsu agronomijas pamatus – kā labāk apstrādāt augsni, lai tā vairāk saglabā auglīgās spējas un nedegradējas mūsu saimniekošanas rezultātā.

Tehnoloģiju maiņa liek arī daudz mācīties, liek labāk saprast, kā pielietot augus un augsekas zemes auglības palielināšanai un nezāļu samazināšanai.

Tas prasa arī finansiālos ieguldījumus, tomēr šis ir virziens un viens no soļiem lauksaimniecībā, lai izpildītu valsts un Eiropas izvirzītos mērķus vides un klimata jomā. Ne velti attīstītās valstis dodas tieši šajā virzienā. Meklē risinājumus, kā saimniekot ilgtspējīgi, dabai draudzīgāk, bet vienlaikus saglabājot efektivitāti.

Tāpat ar mūsu darba spējām un zinātnieku pētījumiem, varam kļūt par paraugu daudzām citām valstīm. Ne velti, pirms 2.Pasaules kara, Latvijas zemnieks bija ne tikai strādīgs un centīgs, bet arī gudrs un apdomīgs, viņš zināja, ka skopais maksā divreiz un kārtīgs saimnieks domā, kādu atstāt savu zemi nākamajām paaudzēm. Esmu pārliecināts, ka arī mūsdienās vairums Latvijas zemnieku saimniecību ir tikpat ieinteresētas meklēt risinājumus ilgtspējīgas attīstības virzienā. Jo tas ir vienīgais ceļš ne tikai mūsu atbildībā nākamo paaudžu priekšā, bet arī elementārs ekonomisks ieguvums. Beigās nopelna vairāk tie, kuri raugās ilgtermiņā. Tie, kas kādreiz pamēģinājuši strādāt lauksaimniecībā, neļaus samelot, ka zemes darbi un dabas untumi noliek pie vietas ātras peļņas tīkotājus, jo ieguldīt lauksaimniecībā, nozīmē iet vienā ritmā ar zemes un dabas ritmu.