Raksta attēls

No ēkas kritiskā situācijā līdz Latvijas vērienīgākā daudzdzīvokļu nama renovācijai: Salaspils pieredzes stāsts

Salaspilī uzsākta Latvijā līdz šim vērienīgākā daudzdzīvokļu nama renovācija, kurai Swedbank piešķīrusi vairāk nekā 1 miljonu eiro lielu finansējums. Taču šis projekts kļuvis iespējams, visupirms pateicoties mājas iedzīvotāju biedrības uzņēmībai un neatlaidībai. Par to, kā no kritiskas situācijas nonākt līdz reāli uzsāktiem remontdarbiem, stāsta mājas pārvaldniece Olga Brūvere.

Arī viens var būt karotājs

Mājai Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir Latvijā vēl padomju laikā būvētajiem daudzdzīvokļu namiem tipisks stāsts. Piecstāvu nams uzcelts 1971. gadā, tajā ir 120 dzīvokļi, tā kopējā platība – 6057,9 m 2 . Mājai iepriekš bijuši trīs apsaimniekotāji, taču darbs tiem nav padevies: nama tehniskais stāvoklis gadu no gada pasliktinājies, bet iedzīvotāji rēķinos redzējuši tikai parāda pieaugumu un uzklausījuši skaidrojumus, ka nekādus remontus veikt nav iespējams, jo neveidojas uzkrājumi. Kad situācija kļuva jau acīmredzami kritiska, kļuva skaidrs, ka vienīgā izeja ir – pārņemt nama apsaimniekošanu savās rokās.

Sākumā tā bija viena cilvēka – Olgas Brūveres – iniciatīva. Viņa te dzīvo jau kopš mājas pirmsākumiem – viņas tēvs bija viens no Rīgas HES cēlājiem, kuriem savulaik tika piešķirti dzīvokļi jaunuzbūvētajā namā.

“Agrāk, kad uz kolēģu vai paziņu jautājumu “Kur tu dzīvo?” atbildēju, ka Salaspilī, viņi novilka: “Ā, tajā pufaikciemā...” Un man šis vārds tā ķērās pie sirds: kāpēc pufaikciems?! Tāpēc, ka te dzīvoja tie, kas 60.–70. gados būvēja Rīgas HES un staigāja pufaikās un vide bija nesakopta? Bet tie laiki taču sen pagājuši! Viss mūsu pašu rokās!” saka Olga.

Sākums bijis grūts: cilvēki bijuši pasīvi, neieinteresēti. Taču Olgai palīdzēja tas, ka viņa pazīst katru mājas iedzīvotāju un tie viņai uzticas, un tāpat lieti noderēja arī izglītība uzņēmējdarbības vadībā.

“Sākumā bija bail”

2009. gadā tika sasaukta mājas iedzīvotāju pilnsapulce, nodibināta iedzīvotāju biedrība “Daugavas 2” un pieņemts lēmums pārņemt namu savā pārvaldībā. Iedzīvotāju kopsapulces lēmums nosūtīts nama toreizējam apsaimniekotājam – SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Tad sākās četrus gadus ilga juridiska cīņa. Par laimi, Olgai uzradās palīgs – Jevgeņijs Kuļikovs, kurš iepriekš bija strādājis namu apsaimniekošanas kompānijā un iegādājās dzīvokli šai namā.

“Nolīgām labu juristu, iesaistījām medijus – līdz beidzot 2013. gada 1. jūnijā ieguvām namu savā pārvaldībā.

Iesniegt projektu pirmajā ES finansētajā dzīvojamo namu renovācijas programmā, kas noslēdzās jau pēc mēneša, biedrība vairs nepaguva, taču, saimniekojot pašiem, lietas sāka manāmi iet uz augšu. “Sākumā gan bija bail, vai tiksim galā,” atzīst Olga. Taču, pateicoties iedzīvotāju disciplinētajiem maksājumiem, biedrība ne tikai varēja apmaksāt visus rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, bet arī no pirmajiem uzkrājumiem izremontēt kāpņutelpas un uzstādīt tajās apgaismojumu ar sensoriem, savest kārtībā ūdens padeves sistēmu un dzīvokļos instalēt ūdens skaitītājus ar radiomoduļiem u.c.

Taču laika zobs ēkai bija nodarījis nopietnus bojājumus: nodrupuši ķieģeļi un apmetums, mājas fasādē radušās plaisas, bojāti kāpņutelpu stikla bloki, nolietojušies logi... Lai saprastu, ar ko sākt, tika veikts pamatīgs ēkas tehniskā stāvokļa audits un grunts ģeodēziskā izpēte. Pēc RTU profesora, inženierzinātņu doktora Aigara Ūdra ieteikuma uz plaisām fasādē tika uzlikti ģipša marķieri. Tie uzrādīja, ka plaisas turpina paplašināties – māja burtiski veras vaļā, un tā steidzami jāglābj.

Izmantojot atbalsta iespējas

Risinājums bija 2016. gadā uzsāktā jaunā ALTUM energoefektivitātes programma. Mājas pārvaldnieki klauvēja pie katra dzīvokļa durvīm un skaidroja situāciju, līdz panāca iedzīvotāju vienošanos par mājas renovācijas projekta izstrādi un pieteikuma iesniegšanu programmā.

“Esam ļoti pateicīgi Salaspils domei, kas apmaksāja projekta izstrādi un izveidoja īpašu “Salaspils siltums” nodaļu, kas palīdz mājām sagatavot visu nepieciešamo tehnisko un juridisko dokumentāciju,” saka Olga.

“Kad tagad skatos uz to papīra masu, kas sagatavota šim projektam, – cik daudz laika tas mums aizņemtu, ja ar visu būtu jātiek galā pašiem!”

Rekonstrukcijas projekts ir vērienīgs: tiks veikta mājas pilastru un to pamatu labošana un stiprināšana, ēkas karkasa “savilkšana” ar metāla stieņiem, drenāžas sistēmas izbūve un radīts jauns siltummezgls, kas ļaus regulēt atšķirīgu siltuma padevi fasādes ziemeļu un dienvidu pusēm, tā būtiski ietaupot siltumenerģiju. Tiks siltinātas ēkas ārsienas, jumta un pagraba pārsegums, nomainīti logi, kāpņu telpu stikla bloki un ieejas durvis. Renovācijas gaitā visā mājā veiks apkures sistēmas regulāciju un balansēšanu, kā arī atjaunos novecojušo maģistrālo apkures cauruļvadu siltumizolāciju, uzlabos ventilācijas sistēmu un katrā dzīvoklī uzstādīs rekuperācijas iekārtas.

Projekta izstrāde tika uzsākta 2016. gadā un pabeigta aptuveni 7 mēnešu laikā. “Bet visgrūtāk mums gāja ar nepieciešamā finansējuma iegūšanu,” atzīst Olga Brūvere.

S wedbank noticēja

“Ar ALTUM noslēgto līgumu sākumā nosūtījām četrām bankām – Swedbank, SEB bankai, bankai “Citadele” un “Luminor”. Taču mūsu mājas rekonstrukcijas vidējās izmaksas uz vienu m 2 kardināli atšķīrās no standarta renovācijas izmaksām un bankas apšaubīja, ka iedzīvotāji parakstīs aizņēmuma līgumu par šādu summu un spēs to segt. Sarunās ar Swedbank iesaistījās arī Salaspils mērs Raimonds Čudars un  “Salaspils siltums” vadība, un mēs kopīgi izskaidrojām to, ka cipars gan sākumā izskatās pabriesmīgs, bet mājas renovācija ļaus būtiski samazināt nama apsaimniekošanas izmaksas un komunālos maksājumus, ļaujot ieekonomēt pat līdz 75% siltumenerģijas. Līdz ar to iedzīvotājiem būs papildus jāpiemaksā tikai aptuveni 50 eirocenti par kvadrātmetru. Un banka piekrita izsniegt aizdevumu – ar nosacījumu, ka šajā gadījumā likumdošanā paredzētās 2/3 jeb 66% iedzīvotāju piekrišanas vietā spēsim nodrošināt 80% iedzīvotāju piekrišanu. Un mēs to apsolījām.

Taču gāja smagi. Uz izsludināto kopsapulci atnāca tikai ap 50 cilvēku. Tad kopā ar 6–7 cilvēku lielu mājas iniciatīvas grupu vēlreiz klauvējām pie katra dzīvokļa ar balsošanas protokoliem un aizpildāmo anketu.

Anketa bija sarežģīta, 12 lapas, daudz gana sarežģītu finansiālu jautājumu. Gados vecāki cilvēki vienkārši nobijās, un mums vajadzēja skaidrot viņiem katru punktu, līdz viņi piekrita,” atceras Olga Brūvere.

Mājas renovācijā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 1,7 miljoni eiro. No tiem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet programmas līdzfinansējumu kopumā vairāk nekā miljona eiro apmērā aizdevuma veidā nodrošina Swedbank. Kredīts sadalīts divās daļās: viens tiek piešķirts ēkas rekonstrukcijai, otrs – renovācijai. Pirmais atmaksājams 10 gadu, otrs – 20 gadu laikā.

Dāvana sev pašiem

“2017. gada rudenī izsludinājām konkursu būvniekiem. Izsūtīju desmitiem e-pasta vēstuļu dažādām celtniecības organizācijām ar aicinājumu piedalīties konkursā, bet interesi izrādīja tikai divi.

Pārējo atbilde bija, ka ir krietni vienkāršāk uzbūvēt jaunu objektu no nulles nekā renovēt šo māju.

Izvēlējāmies Valmieras būvuzņēmumu “SIA Plastik”, kas piedāvāja vispieņemamāko cenu un vienīgais atbrauca uz objekta apsekošanu,” stāsta pārvaldniece.

Mājas renovācijas darbi uzsākti 17. maijā, un pēc līguma tie jāpabeidz 182 dienās – tātad, ja viss noritēs bez aizķeršanās, tieši uz 18. novembri, valsts simtgades svinībām, iedzīvotāji saņems skaistu dāvanu, ko būs pasnieguši paši sev – sakoptu, drošu, ērtu un estētiski pievilcīgu namu, kam būs iedota jauna dzīve.

Olga Brūvere ir pārliecināta – ja cilvēki dzīvo sakoptā vidē, pamazām mainās arī viņu domāšana. “Es iedzīvotājiem saku: mēs gandrīz piecdesmit gadus caur pirkstiem skatījāmies, kā lēnām drūp māja, un neko nedarījām, paļaujoties uz to, ka kāds no malas atnāks un kaut ko sāks darīt. Bet tas nenotika. Ja mēs turpmāk rūpēsimies par savu māju un, pamanot kādu defektu, to tūliņ novērsīsim, tad varēsim te dzīvot vēl ilgus gadus.”

Savukārt Swedbank Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute saka atzinīgus vārdus gan par Olgu Brūveri, gan viņas komandu: “Es patiesi apbrīnoju viņu paveikto – tādu neatlaidību un iedziļināšanos lietās, tik kompetentu projekta vadīšanu un labu sadarbību bieži nenākas redzēt! No sirds apsveicu visus dzīvokļu īpašniekus ar šādiem biedrības vadības pārstāvjiem!"

"Es teišām esmu pārliecināta, ka viņi ir labs piemērs citiem, kā nepadoties grūtību priekšā, bet mobilizēties rīcībai un sasniegt rezultātu.”

Vēl var paspēt

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes jeb DME programmā līdz 2022. gadam būs pieejami 166 miljoni eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), bet, piesaistot māju renovācijai arī banku finansējumu, tā pieejamais apjoms sasniedz 300 miljonus eiro. Ar programmas atbalstu Latvijā šo gadu laikā plānots atjaunot vairāk nekā 1000 daudzdzīvokļu māju. Līdz 50% no māju energoefektivitātes uzlabošanas izmaksām tiks segtas no ES līdzekļiem. Pārējo finansējumu var saņemt kā bankas aizdevumu. Ja finansētājs prasa papildu nodrošinājumu, ir iespēja piesaistīt ALTUM garantiju, līdz ar to iedzīvotājiem savi dzīvokļi nav jāieķīlā. Vairāk par bankas atbalstu varat izlasīt Swedbank mājaslapā.

Saka, ka ragavas jātaisa vasarā – tas pats attiecas arī uz māju siltināšanas projektiem. Ja esat nolēmuši uzlabot savu īpašumu un ieguldīt nākotnes īpašuma vērtības celšanā, ir vērts pasteigties, jo process prasa gana ilgu laiku, un jau tagad ir zināms, ka visām ēkām, kam renovācija būtu nepieciešama, atbalsta finansējuma nepietiks. Tāpēc neatlieciet šo lēmumu pieņemšanu, sāciet sarunas ar saviem kaimiņiem, ēkas apsaimniekotājiem un īpašniekiem jau tagad!