Raksta attēls

“Solfegio”: padarīt mūzikas mācīšanu aizraujošu

Vai var apgūt klavieru vai ģitāras spēli, mācoties tiešsaistē? Var, ja izmanto Latvijā radīto datorprogrammu “solfeg.io”, kas nu jau ir kļuvusi par savas jomas līderi visā pasaulē. Kā mazu uzņēmumu izdevies padarīt par strauji augošu globālu kompāniju, stāsta “Solfegio” vadītājs Toms Rusovs.

Viss sākās ar ģitāru

Mācoties mūzikas skolā, daudziem pats šausmīgākais priekšmets liekas solfedžo. Taču, kā izrādās, to var padarīt aizraujošu, turklāt mudināt apgūt mūzikas pamatus ne tikai skolā, bet arī mājās. Cilvēki, kuri ir atraduši ceļu, kā mūzikas mācīšanos padarīt jauniešiem tuvāku, dzīvo tepat Latvijā, strādā nelielā uzņēmumā “Solfegio” un ir radījuši datorprogrammu “solfeg.io”.

Ideja ir vienkārša: lai jauniešos radītu interesi par mūzikas instrumentiem, vajag viņiem piedāvāt mācīties spēlēt tādu mūziku, kas viņiem ir tuva un pazīstama, nevis sākt ar Bahu, Šopēnu vai Šūbertu. Gan jau viņi nonāks arī līdz šiem mūzikas dižgariem, taču sākt var ar kaut ko tādu, ko viņi klausās ikdienā, – ar mūsdienu māksliniekiem, kuru darbus tad ņemt par pamatu, lai ar datorprogrammas palīdzību iemācītu spēlēt klavieres vai ģitāru. Vienkāršoti sakot – skaties notīs, klausies popzvaigzni un spēlē līdzi! Tātad atliek tikai izveidot datorprogrammu jeb aplikāciju, kurā būtu apvienoti visi nepieciešamie komponenti.

Kā “solfeg.io” radītāji nonāca līdz šai idejai? Toms Rusovs ir uzaudzis muzikālā ģimenē – viņa mamma Ilze ir mūzikas skolotāja, kura savulaik izveidoja privāto mūzikas skolu “Sonnette”. Vēlāk jau ar Toma piedalīšanos tapa arī Latvijā pirmā mūzikas skola pieaugušajiem “Muzikālā darbnīca”.

“Mēs skolā izveidojām ansambli, kurā spēlēja arī mūsu tagadējā uzņēmuma līdzīpašniece Lauma Kazaka. Man ansamblī vajadzēja spēlēt ģitāru, taču to vispirms vajadzēja iemācīties. Tad arī sapratām, ka ir forši mācīties mūziku, ja tev ir ar ko kopā spēlēt un ir reāla saikne ar praktisku mūziku. Tā nu mēs kopā ar Laumu izveidojām materiālu, kas palīdz vingrināties. Un tad es vienā brīdī sapratu, ka no tā varētu uztaisīt labu aplikāciju. Apskatījos, kas notiek tirgū, un secināju, ka tāda veida aplikācijas nav. Uztaisījām prototipu, taču tad konstatēju, ka tas īsti nestrādā tā, kā es biju iedomājies."

"Izrādījās, ka konkurence mūzikas aplikāciju tirgū tomēr ir liela un tas, ka tu vari spēlēt kopā ar citiem, nav pietiekami liels motivators, lai mēs būtu paši labākie.” 

Tādēļ nācies domāt par kādu šaurāku nišu. Izpētot tirgu, kļuvis skaidrs, ka tādu tiešām var atrast, jo gandrīz visas esošās programmas ir domātas tikai individuālajiem lietotājiem.

“Mēs pamanījām, ka nav nevienas aplikācijas, kas būtu domātas skolām. Un, ja ticam kāda Amerikas pētījuma datiem, 80% bērnu neliekas interesants tas veids, kā viņiem mūziku māca skolā. Tādēļ nolēmām notestēt mūsu produktu skolās un drīz vien secinājām, ka tas palīdz ievērojami celt ieinteresētības līmeni: jau 90% bērnu atzīst, ka viņiem mūzikas mācīšanās patīk, un 79% pat grib turpināt mācīties mājās! Tad sapratām, ka mūsu produktam ir brīva niša, jo mūsu aplikācija skolās labi strādā, kamēr pārējās – ne, jo lielākoties ir bāzētas uz teoriju, kamēr mūsējā – uz praktiskām nodarbībām, kas vienlaikus ļauj apgūt arī teoriju.”

Iekarot Ameriku

Sākotnēji bijis domāts, ka šis projekts ļaus pašu mūzikas skolai pacelties jaunā līmenī un bērniem iegūt labāku izglītību. Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka tā potenciāls ir ievērojami lielāks par vienas mūzikas skolas un visas Latvijas ietvariem.

“Latvijas tirgus ir maziņš, taču šis tirgus bija ļoti svarīgs, lai mēs iegūtu pieredzi un notestētu mūsu produktu skolās. Tas bija daudz vienkāršāk, nekā sākt uzreiz ar pasauli. Tālāk izgājām uz Zviedriju, kur atradām arī dažus investorus. Izrādījās, ka zviedru skolotāji ir pārliecināti, ka tieši šādi nākotnē notiks muzikālā apmācība,” stāsta Toms.

Reklamējot savu produktu, latvieši aktīvi izmantoja digitālā mārketinga rīkus, un nu jau ir sasniegts līmenis, ka, ierakstot “Google” meklētājā atslēgvārdus “music education software” vai “music education app”, kā pirmo izmetīs tieši “solfeg.io” mājaslapu. “Tas ir veids, kā mēs dabūjām Amerikas tirgu, kur tagad ir puse no visiem mūsu reģistrētajiem klientiem. Taču kopumā mūsu lapā ir reģistrējušās skolas no 117 valstīm.”

Ņemot vērā to, ka projekts pastāv tikai trīs gadus, sasniegumi ir ļoti pieklājīgi. Patlaban “solfeg.io” izmanto jau apmēram 8000 skolu visā pasaulē.

Salīdzinājumam – brīdī, kad “solfeg.io” parādījās tirgū, nozares vadošajam spēlētājam bija 7000 skolu. Patlaban konkurents apkalpo 10 000 skolas, taču izaugsmes ziņā ievērojami atpaliek no latviešiem, kam mēnesī ir lielāks jauno reģistrāciju skaits nekā viņiem gada laikā. Savā ziņā “solfeg.io” par labu ir nākusi vīrusa pandēmija, jo izolācijas laikā ievērojami pieaudzis to skolu skaits, kas sākušas izmantot aplikāciju, lai mācības veiktu attālināti.

Izaugsmes iespējas ir visplašākās, jo patlaban apgūta vien mikroskopiska daļa no potenciālā tirgus: “Šobrīd esam sasnieguši vienu līdz divus procentus no Amerikas skolām, tādēļ iespējas izaugsmei mums ir vēl ļoti lielas. Turklāt bez Amerikas ir jau vēl arī citi tirgi…”

Lai būtu pieejami visiem

Lai varētu piedāvāt jauniešus interesējošu mūziku, ir noslēgts līgums ar vienu no trim pasaules lielākajām ierakstu un mūzikas izplatīšanas kompānijām, kas ļauj izmantot visu tās katalogu.

Pagaidām “solfeg.io” ļauj apgūt klavieru, ģitāras un ukuleles spēles pamatus, kā arī mūzikas teorijas pamatus. Ukulele šajā sarakstā var likties nejauši iegadījusies, taču patiesībā tā nav – izrādās, tā ir ļoti populāra: “Ukulele ir ļoti pieejams mūzikas instruments, jo maksā tikai 30 eiro, tātad lētāk nekā ģitāra. Šī iemesla dēļ to māca daudzās mūzikas skolās” . Nākotnē ir domāts radīt arī programmu, kas ļaus mācīties dziedāt.

Kādēļ tieši šāda mūzikas instrumentu izvēle? “Mēs fokusējamies uz to mūziku, kas patīk jauniešiem, – un lielākoties tā ir vai nu dziedama, vai arī spēlējama uz harmoniskiem mūzikas instrumentiem kā klavieres, ģitāra un ukulele. Savukārt, piemēram, vijoles mācīšana ir ievērojami sarežģītāka. Domāju, ka kaut kad mēs nonāksim arī līdz tai, taču sākām ar vienkāršākajiem instrumentiem. Starp citu, drīz tiem pievienosies arī bungas.”

Bizness ir bizness, tādēļ loģisks jautājums – cik tad lietotājiem izmaksā “solfeg.io” programmas izmantošana? “Liela daļa mūsu skolām domāto produktu ir bezmaksas. Tas ir darīts ar mērķi, lai mudinātu skolotājus piereģistrēties un viņi nebaidītos, ka tūlīt būs jāvelk laukā maks. Skolotāji nav tā turīgākā cilvēku kategorija ne Latvijā, ne arī Amerikā, taču mēs gribam, lai mūsu programma ir pieejama visām skolām. Taču, ja skolām ir līdzekļi, mēs varam piedāvāt maksas paketi, kurā būs, piemēram statistikas rīki, vairāk mācību materiālu un vairāk dziesmu. Ja skola nevar atļauties, vairāk dziesmu var nopirkt pats skolnieks vai viņa vecāki. Mūsu pakalpojumus var izmantot arī individuālie lietotāji.”

Individuālajam lietotājam “solfeg.io” abonēšana izmaksās 9 eiro mēnesī. “Mēs vēlamies mūzikas izglītību padarīt cilvēkiem pieejamāku. Nosakot šādu cenu, tā kļūst pieejama 70% mūsu mērķauditorijas – tātad mājsaimniecībām. 30% tas vēl joprojām nav pa kabatai – pat Amerikā. Taču šie 70% tik un tā ir ievērojams lēciens uz priekšu, ja salīdzinām ar to cilvēku skaitu, kas var atļauties mūzikas privātizglītību. Turklāt, mācoties skolā, mūsu produkts ir par velti, jo vēlamies, lai tas ir pieejams maksimāli lielam jauniešu skaitam – arī atlikušajiem 30%. "

"Mūsu lielākais spēks ir tas, ka mūsu rīku lieto ne tikai skolā, bet arī mājās – tātad mēs ienākam arī tajā tirgū, kur sākumā gribējām tikt.”

“Solfegio” vēl joprojām ir neliels uzņēmums – tajā strādā 12 cilvēki, viņu vidū – arī Toma brālis un māsa. Tātad savā ziņā to var saukt par ģimenes uzņēmumu. Jau no agrākajām darba gaitām Tomam Rusovam izveidojusies laba sadarbība ar “Swedbank”, kas tiek turpināta arī tagad. Būtisku atbalstu attīstībā sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Zviedrijas investīciju akselerators, taču “Solfegio” ļoti labprāt sadarbotos arī ar jauniem investoriem no Latvijas (pāris vietējie investori uzņēmumam jau ir), ja tiem būtu interese.