Raksta attēls

Stress darbavietā: kas to izraisa un kā tikt galā?

Aizvien pieaugoša darba intensitāte, arvien straujāka informācijas plūsma, jaunas un jaunas tehnoloģijas... Mūsdienu dinamiskajā pasaulē stress darbavietā ir kļuvis par globālu epidēmiju, kas kaitē ne vien darbinieku veselībai, bet arī uzņēmumu produktivitātei. Kādi ir tā galvenie cēloņi un kā to mazināt?

Stresa divas sejas

Jēdzienu „stress” pirmoreiz 1932. gadā lietojis amerikāņu fiziologs Volters Kenons, saistot to ar ikvienai dzīvai būtnei insinktīvo „cīnies vai bēdz” reakciju, saskaroties ar apdraudējumu. Taču dziļāku un plašāku stresa konceptu 20. gadsimta 40. gados radīja viņa kolēģis, par „stresa tēvu” dēvētais kanādiešu fiziologs Hanss Selje, kurš stresa dinamiku iedalīja trijās fāzēs: trauksmes reakcijā, pretestības un izsīkuma fāzē. Abas pirmās viņš raksturoja kā savā ziņā veselīgu stresu (eistresu), bet pēdējo – kā kaitīgu stresu (distresu), kas izsmeļ organisma rezerves.

Arī darba vidē neliels stress, ko rada jauni un izaicinājumi, nav kaitīgs, bet pat noderīgs, jo liek mobilizēt fiziskos un intelektuālos spēkus, ļauj ātrāk atrisināt sarežģītus uzdevumus un palielina darba produktivitāti.

Turpretī ilgtošs stress var radīt nopietnas veselības problēmas, negatīvi ietekmēt darba rezultātu un attiecības ar kolēģiem, un tā galastacija ir izdegšanas sindroms.

Ja kāds no jūsu darbiniekiem kļuvis izklaidīgs, haotisks, viegli aizkaitināms vai, gluži otrādi, apātisks; ja viņš vairs nespēj koncentrēties, veiksmīgi tikt galā ar saviem pienākumiem un arvien biežāk slimo, visdrīzāk pie vainas ir pārmērīgs stress.

Stresa profils Eiropā, Baltijā, Latvijā

Pēc Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras pētījumu datiem stress darbavietā skar katru ceturto darbinieku un 50–60% no visām kavētajām darbadienām ir saistītas ar stresu. Uzņēmumiem tas rada ievērojamus zaudējumus un papildu izmaksas.

Cik nopietni šī stresa epidēmija skārusi mūs? Lietuvas pētījumu aģentūra „Rinkos tyrimų centras” sadarbībā ar farmācijas uzņēmumu „Sanofi-aventis” 2017. gada vasarā veica aptauju ar mērķi noskaidrot un salīdzināt stresa profilu Baltijas valstīs.

Tajā 80,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – un tas ir augstākais rādītājs Baltijā – atzinuši, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, turklāt 14,9% to izjūt ik dienu, bet 21,3% – vairākas reizes nedēļā.

Aptauja apliecina, ka biežākais stresa avots visās Baltijas valstīs ir pārslodze darbā un attiecības ar kolēģiem – to atzinuši 57% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju un 55% Igaunijas respondentu.

Kā šo situāciju vērst par labu? Lai to spētu, darba devējam visupirms jāapzinās galvenie stresa cēloņi savā uzņēmumā.

Biežākie spriedzes cēloņi darbavietā

The American Institute of Stress”, aptaujājot amerikāņu darba ņēmējus, secinājis, ka visbiežāk – 46% gadījumu – stresu darbavietā rada pārmērīga slodze, pārāk ilgas darba stundas un pilnvērtīgas atpūtas trūkums – proti, disonanse starp darbiniekam izvirzītajām prasībām un viņa iekšējiem resursiem; 28% gadījumu – attiecības kolektīvā, proti, psihoemocionālie jeb psihosociālie faktori, bet 20% gadījumu – disbalanss starp darbu un personīgo dzīvi.

Kāda situācija ir Latvijā? Kā liecina darba portāla „CV Market Latvia” 2017. gada nogalē veiktā aptauja, pie mums stresu darbavietā visbiežāk izraisa: komunikācijas problēmas (25%), darba apjoms un temps (18%), neapmierinoši darba apstākļi (14%), vadības kontrole (7%), konkurence ar kolēģiem (5%), grūtības iekļauties kolektīvā (3%), pārāk liela atbildības nasta (2%). Lielāku stresa darbavietā izjūt strādājošie vecumā līdz 35 gadiem, turklāt sievietes biežāk kā stresa iemeslus min pārāk lielu darba apjomu, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā, savukārt vīrieši – neapmierinošus darba apstākļus un kontroli no vadības puses.

Ko var darīt darba devējs

Īsā atbilde – apzināt galvenos stresu izraisošos faktorus (stresorus) savā uzņēmumā un tos novērst vai samazināt līdz minimumam. Taču stresa mendžmentā ir svarīga individuāla pieeja, jo stresa slieksnis katram cilvēkam ir cits: kas vienam šķiet aizraujošs izaicinājums, citam – nepavelkams vezums. Lūk, daži ieteikumi.

  • Sekojiet darbu sadalījumam, nepārslogojiet savus darbiniekus un skaidri definējiet viņu tiešos pienākumus un atbildību.
  • Rūpējieties par labvēlīgu psiholoģisko gaisotni kolektīvā, palīdziet atrisināt radušās konfliktsituācijas.
  • Parūpējieties par ērtu, mājīgu darba vidi, kurā novērsti tādi stresori kā troksnis, nepiemērots apgaismojums un/vai telpas temperatūra.
  • Mudiniet darbiniekus izmantot īsas atpūtas pauzes; nepieciešamības gadījumā neatsakiet papildu brīvdienas.
  • Novērtējiet viņu paveikto materiāli un morāli.
  • Problēmu gadījumā atrodiet laiku iejūtīgai sarunai ar darbinieku, noskaidrojot viņa stresa cēloņus un kopīgi meklējiet risinājumu.
  • Atbalstiet savu darbinieku arī tad, ja viņa stresam ir personiski iemesli – veselības problēmas, sarežģījumi ģimenē vai tml.

10 soļi stresa mazināšanai

Izprotot stresa rašanās psihofizioloģisko mehānismu un iemācoties to pārvaldīt, ikviens no mums var stresu savā darba ikdienā veiksmīgi samazināt – pirmkārt, līdz minimumam reducējot tā ārējos cēloņus un, otrkārt, apgūstot vienkāršas tehnikas tā iekšējai kontrolei un savu resursu uzturēšanai.

  • Sāciet ar striktu sava laika plānošanu, izskaužot liekas darbības un „laika zagļus”.
  • Skārtojiet darāmo pēc prioritātes un koncentrējieties uz dotajā brīdī svarīgāko.
  • Netērējiet laiku darbiem, ko var paveikt mazāk kvalificēts darbinieks, – deleģējiet tos.
  • Nekautrējieties lūgt palīdzību kolēģiem – sociālajam atbalstam stresa situācijās ir nenovērtājama nozīme.

  • Sakārtojiet un padariet maksimāli ērtu un tīkamu savu darba vidi. Haoss uz rakstāmgalda vairo stresu, turpretī askētiska kārtība, silts apgaismojums, lekns telpaugs vai tīkams foto nomierinās un palīdzēs koncentrēties.
  • Atvēliet pietiekami daudz laika miegam – tas būtiski mazinās stresu, un labi atpūties cilvēks jebkuru uzdevumu paveic vieglāk un ātrāk.
  • Regulāri izlādējiet uzkrāto spriedzi jums tīkamās fiziskās aktivitātēs – fitnesa klubā, deju zālē vai ikvakara skrējienā.
  • Ikdienā atvēliet laiku īsām atpūtas pauzēm – lai pieceltos no krēsla, atpūtinātu acis, izvingrinātu saspringtos muskuļus, uz brīdi izietu svaigā gaisā, iedzertu tasi kafijas, aprunātos ar kolēģiem.
  • Ielpojiet mieru – izelpojiet stresu. Ja jūtat pieaugam spriedzi, veiciet 10 lēnas, dziļas ieelpas caur degunu un izelpas caur muti.
  • Smaidiet! Smaida iedarbinātie mīmikas muskuļi sūta signālus smadzeņu centriem, kas atbild par „laimes hormonu” endorfīnu izdalīšanos un liek pazemināties stresa hormonam kortizolam. Turklāt smaids atspoguļo smaidu – biežāk uzsmaidot kolēģiem un sev, jutīsit, ka spriedze mazinās un problēmas atrisinās vieglāk.