Kā klājas Latvijas laukiem?
Lauksaimniecība vienmēr bijusi Latvijas ekonomikas balsts, un tās produkti – labākā eksportprece. Veiksmīga lauksaimniecības biznesa pamatā ir pārdomāti aprēķini un lēmumi. Ieskatam piedāvājam nelielu kopainu mūsu lauksaimniecības attīstībā, kā arī ieteikumus, kur un kā labāk investēt līdzekļus.
Pasaulē ir lieli graudu krājumi, cena nemainīsies
Latvijā ir īpaši piemēroti laikapstākļi un augsne kvalitatīvu graudu audzēšanai. Rietumeiropā galvenokārt audzē lopbarības kviešus, tāpēc pasaulē novērtē Baltijas reģiona kviešu kvalitāti. Vietējiem graudaudzētājiem lielākie graudu cenas un kvalitātes konkurenti ir kaimiņvalstis.
Pērn pasaulē bija ļoti labs ražas gads, un šobrīd graudu krājumi ir lielāki nekā iepriekšējos gados. Tāpēc, ja nenotiks dramatiskas izmaiņas laikapstākļos, graudu cenām nav pamata palielināties.
Piensaimnieki kļūst konkurētspējīgāki Eiropā
Kopumā piensaimnieku darbība kļūst efektīvāka, palielinās viņu ganāmpulki, un katru gadu palielinās vidējais izslaukums. Šobrīd piena litra tirgus cena ir 25–30 centi. Latvijas piena cena tuvojas Eiropas līmenim – cenu starpība ir sarukusi jau līdz pieciem centiem –, kas nozīmē to, ka mūsu lauksaimnieki kļūst konkurētspējīgāki. Būtiskas izmaiņas piena cenai šogad nav gaidāmas, drīzāk ir paredzams, ka tā saglabāsies esošajā līmenī. Tas ļaus piensaimniekiem atgūties no krīzes, uzkrāt līdzekļus jaunām investīcijām un atjaunot tehniku.
Lauksaimniekiem labas liellopa eksporta iespējas
Latvijā ir labi sakārtots gaļas liellopu tirgus no tirdzniecības skatpunkta. Gaļas liellopu izsoļu nams nodrošina lielāko daļu Latvijas gaļas liellopu eksportu uz visu Eiropu. Tajā katru mēnesi tiek izsolīti aptuveni 1000 dzīvnieki. Gaļas tirgum eksporta rādītāji ir pozitīvi un pieaugoši. Latvijā audzēta liellopa cena ir zemāka nekā vidēji Eiropā, bet kvalitāte lielākoties ir ļoti augsta. Swedbank novērojumi liecina, ka saimniecība ir pelnītspējīga tad, ja tajā ir vairāk nekā 50 zīdītājgovis.
Investēt pakāpeniski un veidot rezerves
Swedbank lauksaimniecības eksperti iesaka investēt pakāpeniski. Pieredze liecina, ka saimniecības ar lielu privāto zemju īpatsvaru savus īpašumus ir audzējušas pakāpeniski – katru gadu zemi palielinot par aptuveni 20–30 ha. Domājot par būtiskām investīcijām, nedrīkst aizmirst, ka ir jāveido arī uzkrājumi, lai sliktas ražas vai zemas cenas gados nebūtu jāpiedzīvo sarežģītas finanšu situācijas.
Saimniecībām, kas iegādājas ražošanā nepieciešamās lietas – degvielu, sēklas, augu aizsardzības līdzekļus –, izmantojot bankas finansējumu, ir iespēja atgūt samaksātos bankas procentus no Lauku atbalsta dienesta (LAD). Iegādājoties tehniku bez LAD atbalsta, noteikti jāizmanto bankas finansējums, jo arī šiem kredītiem samaksātos procentus atmaksā atpakaļ.
Lauksaimniecības zemes iegādei bankas finansējumu iespējams nokārtot 5 darba dienu laikā. Tā ir ilgtermiņa investīcija, kas tiek atpelnīta 10 gados un ilgāk. Jāspēj reāli novērtēt savas kredītiespējas, lai to slogs nebūtu tik liels, ka saimniecība stagnē, nevis attīstās. Zemes kredītus Swedbank iesaka ņemt termiņā līdz 15 gadiem, bet ne ilgāk, lai nepārmaksātu kredītprocentos. Izvēloties īsākus termiņus, saimniecība ātrāk samazinās saistības un varēs drīz vien investēt atkal.
