Šī gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars nedaudz pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, no 9.8% līdz 10.3%. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, darba meklētāju īpatsvars gan saglabājies stabils. Nodarbināto skaits gada laikā pieauga par 0.6%, jo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits bija mazāks nekā pirms gada.
Pirmajā ceturksnī nodarbināti bija 61% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā. Darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis (68%) bija līdzīgs kā iepriekšējā ceturksnī, bet lielāks nekā gadu iepriekš – galvenokārt tāpēc, ka samazinājies skolēnu/studentu un pensionāru skaits (proti, tie, kas nav iesaistīti darba tirgū un skaitās neaktīvie).
Nozaru starpā nodarbinātības dinamika ir diezgan raiba un to ne vienmēr var izskaidrot (dati nāk no aptaujām, tāpēc mazās nozarēs ir jo īpaši neprecīzi). No lielākām nozarēm pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, bet kritums būvniecībā. Transportā un iekšzemes tirdzniecībā izmaiņas tuvu nullei.
Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, tāpēc arī darba tirgus silst lēnāk. Sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars šī gada turpmākajos ceturkšņos tomēr kritīs. Tomēr tas nebūs tik daudz jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet vairāk darbaspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita krituma dēļ. Gadā vidēji darba meklētāju īpatsvars prognozējams nedaudz virs 9%, kamēr nodarbinātības izaugsme būs tuvu nullei. Tas varētu būt saistīts gan ar to, ka darba devējiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, gan ar to, ka uzņēmēji nejūtas īpaši droši par pieprasījuma kāpumu nākotnē. Tāpēc darba devēji izvēlas palielināt algas esošajiem darbiniekiem un investēt mašīnās un iekārtās, kuras optimizē procesus un neprasa tik daudz darbaroku. Savukārt jaudu paplašināšana pašlaik nav fokusā vairumā uzņēmumu un tādējādi nav pieprasījuma arī pēc papildu darbaspēka.
